Izmaiņas paredz lojalitātes pienākumu ikvienai publiskas institūcijās nodarbinātajai personai neatkarīgi no nodarbinātības attiecību veida – darba tiesiskās attiecības, valsts dienesta attiecības vai amata attiecības.
Par likuma grozījumiem balsoja 73, pret – 10 deputāti.
Ja šāds darbinieks būs paudis publisku viedokli vai veicis citas darbības, kas nepārprotami liecina, ka viņš nav lojāls Latvijai un tās Satversmei, un viņa turpmāka nodarbinātība attiecīgajā institūcijā var būtiski apdraudēt tās darbību vai valsts intereses, tad lojalitātes pienākuma neievērošana būs uzskatāma par pamatu nodarbinātības attiecību izbeigšanai.
Izmaiņu anotācijā arī skaidrots, ka nosacījums par nelojalitāti ir vienīgi tādos gadījumos, kad valsts pārvaldē nodarbināta persona ir atbalstījusi pretvalstisku kustību, cildinājusi komunistiskā vai nacistiskā režīma noziegumus, kara noziegumus vai paudusi citādu radikālu, Latviju un Satversmi noniecinošu viedokli vai veikusi citas darbības, kas nepārprotami liecina par to, ka persona nav lojāla Latvijai un Satversmei.
Par nelojālu būtu uzskatāms arī tāds viedoklis vai rīcība, ar kuru persona tās organizētā vai atbalstītā pasākumā publiski noliedz vai attaisno, vai pat slavina genocīdu, noziegumus pret cilvēci, noziegumus pret mieru vai kara noziegumus pret demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu vai Latvijas un tās iedzīvotājiem, vai rupji noniecina un aicina likvidēt Latvijas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību.
Tāpat šāda darbība aptver dažāda veida atbalsta sniegšanu personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti vai konstitucionālo iekārtu.
Šādas darbības neesot iespējams izsmeļoši uzskaitīt, bet tā var būt gan finansiāla, materiāla, loģistikas, informatīva (propagandas), gan cita veida darbība, kā arī darbības, kas vērstas uz šādas palīdzības, atbalsta radīšanu.
Likuma jauninājumi gan neattiekšoties uz kritiska, ironiska vai sarkastiska viedokļa paušanu par valsts institūcijām un amatpersonām, uz viedokli, kas nav pausts publiski, kā arī uz citām situācijām, kad valsts pārvaldē nodarbinātajam varētu pārmest zināmu diskrētuma trūkumu, bet tas nerada pamatu uzskatīt personu par nelojālu Latvijai un Satversmei.
Anotācijā uzsvērts, ka jaunās normas būs iespējams piemērot tikai kā galēju līdzekli, nodrošinot tajās noteiktā vārda brīvības ierobežojuma samērīgumu. Turklāt darba tiesiskās attiecības varēs izbeigt tikai tad, ja personas "turpmāka nodarbinātība attiecīgajā publiskas personas institūcijā var apdraudēt šīs institūcijas darbību vai valsts intereses". Ja personas nodarbinātība nevar apdraudēt attiecīgās institūcijas darbību vai valsts intereses, tad tās atbrīvošanai no darba nav leģitīma mērķa.
Grozījumus sagatavoja Saeimas Nacionālās drošības komisija, ņemot vērā 13 165 pilsoņu parakstīto un Saeimai iesniegto kolektīvo iesniegumu "Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām". Grozījumu autori rosināja noteikt pienākumu valsts pārvaldē nodarbinātajiem būt lojāliem Latvijas Republikai un tās Satversmei, informēja Saeimas Preses dienests.
Lai gan jau līdz šim vairāki likumi, kas attiecas uz valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, īpaši ierēdņiem, prasa no viņiem lojalitāti gan valstij, gan Satversmei, izmaiņas ļaus vienādot attieksmi pret visiem valsts pārvaldē strādājošajiem, neizdalot to kā prasību atsevišķām personu grupām, pauduši grozījumu autori.
