NEPLP norādīja, ka pētījums "Latviešu valodas lietojums un kvalitāte elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un interneta vietnēs" liecina, ka sabiedrībai ir svarīga latviešu valodas kvalitāte medijos. Pētījuma laikā aptaujāts 1041 Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kurš lieto medijus latviešu valodā.
Pētījums liecina, ka latviešu valodas kvalitāte un lietojums 10 punktu skalā visaugstāk novērtēts sabiedriskā radio programmās:
Latvijas Radio 1 (8,9 punkti), Latvijas Radio 2 (8,9 punkti) un Latvijas Radio 3 (8,8 punkti). Salīdzinoši rezervētāk vērtēti Latvijas Radio 5 un Latvijas Radio 6.
Pozitīvi latviešu valodas lietojums vērtēts arī sabiedriskās televīzijas programmās – Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā (8,7 punkti) un Latvijas Televīzijas septītajā kanālā (8,6 punkti), kā arī TV3 (8,5 punkti). Zemāku vērtējumu saņēmušas programmas "TV3 Life" un "360 TV".
Arī šajā pētījumā latviešu valodas kvalitāte interneta medijos novērtēta ievērojami kritiskāk nekā televīzijas un radio programmās. Interneta vietnēs iedzīvotāji biežāk nekā tradicionālajos medijos saskārušies ar dažādām valodas stila un pareizrakstības kļūdām, neveikliem tulkojumiem un līdzīgām nekvalitatīvas valodas izpausmēm.
10 punktu skalā visaugstāk – ar 8,3 punktiem – novērtēts sabiedrisko mediju vienotais ziņu portāls LSM.lv. Seko "Retv.lv" un "TV3 Play".
Citi populārākie Latvijas interneta portāli kā "Delfi.tv" (vidējais vērtējums 7,6 punkti), "Tvnet.lv" (7,5 punkti), "Apollo.lv" (7,4 punkti) pēc latviešu valodas lietojuma kvalitātes tika vērtēti kritiskāk nekā sabiedrisko mediju vienotais portāls, teikts pētījumā.
91% aptaujas dalībnieku ir svarīgs pareizs un saprotams latviešu valodas lietojums ziņu un informatīvi analītiskajā saturā. 85% aptaujāto norādījuši, ka žurnālistu valodai šajos raidījumos ir jābūt saprotamai un viegli uztveramai.
NEPLP atzīmēja, ka pērn kopumā nedaudz retāk tika minēta bieža saskare ar dažādiem negatīviem valodas lietojuma gadījumiem. Kā visbiežāk novērotās negācijas minēti anglismi – Latvijas mediju saturā tos ievērojuši 74% aptaujas dalībnieku, liekvārdību pamanījuši 64%, ar sarežģītu valodu un pārāk daudz svešvārdiem saskārušies 62% aptaujas dalībnieku.
Salīdzinājumā ar 2022. gada aptaujas rezultātiem, pērn nedaudz palielinājies respondentu skaits, kuri lieto subtitrus un valodas celiņu (ierunātu tulkojumu): skatoties TV programmas svešvalodā, subtitrus pārsvarā lieto 23% aptaujāto, savukārt valodas celiņam latviešu valodā priekšroku dod 11%. Skatoties filmas un seriālus svešvalodā, subtitrus izmanto 43%, savukārt valodas celiņu – 42% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.
39% aptaujas dalībnieku ir pamanījuši mākslīgā intelekta klātbūtni valodas celiņos un pārliecinošs vairākums no viņiem norādījuši uz atšķirībām starp tradicionāli veidotu valodas celiņu (cilvēka ierunāts vai dublēts) un mākslīgā intelekta veidotu valodas celiņu (dažādi tehnoloģiski risinājumi), kā arī ir pamanījuši kļūdas mākslīgā intelekta latviešu valodā.
"Laikā, kad latviešu valodas kvalitātes jautājumiem ir pievērsta pastiprināta uzmanība, jāuzsver mediju īpašā loma, jo valodai medijos ir jābūt etalonam, paraugam mums visiem.
Valodu, kuru dzirdam televīzijā un radio, mēs lietojam savstarpējā saziņā ikdienā. Tādēļ tā ir kopīga atbildība - mediju lietotājiem pieprasīt saturu pareizā latviešu valodā, savukārt satura veidotājiem arvien tiekties pēc izcilības savā valodā," pauda NEPLP locekle Ilva Milzarāja.
"Latvijas faktu" pētījums pieejams NEPLP mājaslapā šeit.
