Rīga nesen iepirkusi un dažviet uzstādījusi jaunas atkritumu tvertnes, kas ir ļoti dārgas, – maksā vairāk nekā 1300 eiro.
Pirkums izpelnījās lielu kritiku no Rīgas domes opozīcijas un sociālo mediju lietotājiem. Vairāki maldinātāji izteica arī nepatiesus pieņēmumus.
Milzu popularitāti izpelnījās dezinformatora Vladimira Vološina video "TikTok" un "Facebook". Viņš kādā veikalā filmē atkritumu tvertni par apmēram 300 eiro un vedina domāt, ka Rīga patiesībā iegādājusies tieši šīs lētās urnas un tikai stāsta mums, ka patiesībā pirktas daudz dārgākas. Līdz ar to kāds esot nopelnījis.
"Ir aizdomas, ka tās miskastes, ko Rīgas dome izliek uz ielām, ir pozitīva dinamika, tas ir Latvijas ražojums. Kāpēc es nonācu pie tāda viedokļa? Miskastes forma ir absolūti identiska," sacīja Vološins.
Video autors piedāvāja salīdzināt Rīgas domes iegādāto urnu parametrus ar veikalā atrodamajām un tā pierādīt, ka esam piemānīti. Viņš rādīja, ka atšķiroties tikai vāciņi, kuri esot vienkārši nomainīti. Vološins arī satraucās, ka lētākas atkritumu tvertnes no veikaliem sākšot izņemt, lai šo krāpniecību nevarētu pierādīt, tāpēc pārbaude jāveic pēc iespējas ātrāk: "Ir atkritumu tvertņu paraugi, ja viņi nesāks tagad steidzamā kārtā izņemt miskastes un atsaukt… kamēr mēs filmējam, tās vēl ir. Var izmērīt un pierādīt, ka tās ir tās pašas miskastes, tas pats ražojums, un bija nozagts miljons ar kapeikām vienā darījumā."
Vološina teorijai nav nekāda pamata. Veikalā nofilmēto atkritumu tvertni ražojis uzņēmums "Darba spars". Tajā pašā video redzama arī tās cenu zīme un tehniskie parametri. Norādītais tilpums ir 70 litri, bet metāla biezums – viens milimetrs. Savukārt Rīga iegādājusies norvēģu ražotāja "Vestre" atkritumu tvertnes ar ietilpību 150 litri. Tās korpuss ir izgatavots no 3 milimetru bieza tērauda. Tātad pilsēta iepirkusi divreiz lielākas tvertnes, kas izgatavotas no trīsreiz biezāka metāla, nekā rādījis Vološins.
Uzņēmumā "Darba spars" apstiprināja, ka šoreiz pašvaldība viņu ražotās urnas nav pirkusi. Uzņēmuma valdes loceklis Valērijs Vasiļevskis gan norādīja, ka viņu ražotās kvalitātes ziņā neesot sliktākas par norvēģu ražotajām un "Darba spars" tādas varētu saražot daudz lētāk.
Domē apgalvoja ko citu. Proti, neviens vietējais ražotājs tik augstas kvalitātes atkritumu urnas nepiedāvājot.
Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola skaidroja: "Šīm konkrētajām atkritumu urnām garantijas termiņš ir krāsojuma kvalitātei noturība 15 gadi un pret caurrūsēšanu ražotājs dod mūža garantiju."
Viņa apgalvoja, ka starp līdzvērtīga izmēra un kvalitātes ārvalstu ražotāju urnām izvēlētais modelis ir viens no lētākajiem: "Es domāju, ka ir saimnieciski iegādāties kaut ko, kas ir dārgāks un kas kalpo ilgāk, nevis pirkt bieži un lētāk, jo par lēto urnu noņemšanu un utilizāciju arī ir jāmaksā un, protams, arī administratīvais resurss ir diezgan pamatīgi nodarbināts, jo mums ir biežāk jāpērk dažādas lietas."
Citā populārā video dezinformators Rūdolfs Brēmanis kopā ar savu sabiedroto, Saeimas ārpusfrakciju deputāti Gloriju Grevcovu krāpšanu mēģināja pierādīt ar vēl kādu teoriju. Viņš kādā video pielika pie tvertnes magnētu un sacīja šādi: "Kā jūs zināt (..), ka pie nerūsējošā metāla nelīp magnēts. Pie parastā līp klāt. Pie nerūsējošā nelīp klāt."
Atkritumu urnas ir veidotas no parastā tērauda, kas noklāts ar cinka aizsargslāni. Lai gan pats tērauds ir rūsējošs, cinkam to vajadzētu pasargāt 30 vai pat 40 gadus.
Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors Sergejs Gaidukovs, taujāts, vai tas, ka metāls ir magnētisks, nozīmē, ka tas ir rūsējošs, sacīja: "Tas nav saistīts ar magnētismu. Cinka pārklājumi ļoti plaši tiek izmantoti, lai pasargātu pret koroziju. Bieži vien dažādas tērauda konstrukcijas pārklāj galvaniski ar cinku un aizsardzība pret koroziju būs tieši saistīta ar slāņa biezumu, kāda ir cinka kvalitāte, varbūt ir arī izmaiņās ķīmiskajā sastāvā, kādi graudi veidojas, bet tas nav saistīts ar magnētiskajām īpašībām."
Tātad var diskutēt, vai Rīgas dome, iepērkot atkritumu urnas, rīkojusies taupīgi. Taču nav pamata pieņemt, ka tā melo par to ražotāju vai tehniskajiem rādītājiem.
