Bērziņa sola vērtēt domnieku rīcību, lai saprastu, vai budžeta neapstiprināšana uzskatāma par pietiekamu pārkāpumu, lai atlaistu domi. Ministre uzsvēra – iesaistītas arī drošības iestādes, lai izvērtētu, vai Rēzeknē valdošā partija "Kopā Latvijai" rīcība nav pretrunā ar valsts interesēm. Viņa pirmdien tiksies ar koalīcijas partneriem un lems par turpmāko rīcību.
"Mēs no savas puses vērtēsim, vai domes atlaišana šajā gadījumā ir valsts interesēs, vai tā ir drošības interesēs, un vai tā ir arī likumīgi pamatota, un nebalstīsim šo lēmumu nekādā gadījumā uz emocijām," atzīmēja Bērziņa.
"Runāsim ar valsts drošības iestādēm," sacīja ministre un norādīja – pašlaik nav saprotams, kādu iemeslu dēļ atstādinātais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai") šādi rīkojas un vai tas ir valsts interesēs.
Pagaidām Rēzekne strādā ar tā dēvēto tehnisko budžetu. Taču bez kopējā budžeta pašvaldībai varētu būt grūti pārvaldīt finanšu plūsmu un
problēmas varētu sākties jau maijā, kad pašvaldībai varētu būt grūtības nodrošināt pamatvajadzības un segt ikdienas rēķinus.
Kamēr pašvaldību ministrija vērtēs domes rīcībspēju, Finanšu ministrija ceturtdienas pēcpusdienā tiekas ar Rēzeknes izpilddirektoru, lai vienotos, kā šajā laikā tiks pārvaldītas pašvaldības finanses. Pagaidām Rēzekne strādās ar tehnisko budžetu un katru mēnesi saņems 1/12 daļu no kopējā pašvaldības budžeta. Tas gan varētu apgrūtināt kopējo finanšu plūsmu un jau pēc pāris mēnešiem radīt pašvaldībai grūtības apmaksāt pat ikdienas tēriņus.
"Mums ir ļoti svarīgi, lai šīs politiskās krīzes situācijā neciestu pilsētas iedzīvotāji un darbinieki. Lai laicīgi tiktu izmaksātas algas un nodrošināti visi likumā noteiktie pakalpojumi. Turpmāk, protams, skaidrs – ja pašvaldība nav pieņēmusi budžetu likumā noteiktajā kārtībā, tad nevarēs arī saņemt finanšu stabilizācijas aizdevumu, par ko iepriekš ir lēmusi valdība," sacīja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vadītājs Oļegs Burovs ("Gods Kalpot Rīgai") Rēzeknes domnieku rīcību vērtēja kā bezatbildīgu un nesaimniecisku. Viņaprāt, neesot arī pamata domāt, ka tuvākajā laikā varētu kas mainīties, tāpēc no Saeimas atbildīgās komisijas puses viņš rosinās iecelt finanšu uzraugu.
"Finanšu ministrija uzsāk finanšu stabilizāciju. Tas nozīmē, ka politiskā vara paliek, bet nāk finanšu uzraugs. Visi maksājumi, izņemot kādas mazas summas, nāk tikai ar šī finanšu uzrauga atļauju, rezolūciju, kontroli. Es uzskatu, ka tas ir absolūti pieņemams variants un varbūt šis finanšu uzraugs var atklāt vēl kaut kādas ne īpaši labas lietas, par ko mēs vēl šodien nezinām," sacīja Burovs.
Tikmēr Rēzeknes opozīcijas deputāti turpinās mudināt domes vairākumu pieņemt bezdeficīta budžetu, tādā veidā, lai gan ar nokavēšanos, tomēr mēģinot saņemt valsts aizdevumu parādu segšanai un atjaunojot finanšu plūsmu pašvaldībā.
Rēzeknes domniece Ināra Groce no partiju apvienotā saraksta pauda: "Domāju, ka, apstiprinot šo budžetu un saņemot arī atbalstu no Finanšu ministrijas, iespējams, kritiens uz leju apstāsies, ka mēs varēsim runāt par kādu punktu, no kura mēs varam nostabilizēties un sākt kāpt uz augšu."
Nākamā Rēzeknes domes sēde notiks marta sākumā, tikmēr jau nākamajā pirmdienā, 26. februārī, risinājumi Rēzeknes situācijai tiks meklēti koalīcijas sanāksmē Saeimā.
KONTEKSTS:
21. februāris bija pēdējā diena, kad beidzās likumā noteiktais termiņš un Rēzeknes dome varēja pieņemt pašvaldības budžetu. Taču šī jautājuma iekļaušanai domes sēdes darba kārtībā nepietika balsu, tādēļ budžetu ne vien nepieņēma, bet pat neskatīja.
Pašvaldības administrācija gan bija sagatavojusi vairākus variantus sabalansētam budžetam, kas bija nosacījums, lai Rēzekne varētu saņemt valsts aizdevumu 5 miljonu eiro apmērā.
Valdošā partija "Kopā Latvijai" atturējās no balsojuma, un tas izskatījies pēc iestudējuma. Izskanējušas aizdomas, ka šī partija turpina jau rudenī nosprausto kursu – panākt domes atlaišanu un jaunas vēlēšanas.
