Kozlovskis norādīja, ka nav skaidrs, vai migranti uz robežas atkal parādīsies masveidā vai arī atsevišķās dažu cilvēku grupās, kā tas notiek šobrīd. Robežšķērsotāju plūsma pieaug arī Lietuvā un Polijā, norādīja ministrs.
Ministrs neizslēdza, ka viens no iemesliem, kāpēc migranti atsāk mēģinājumus nelikumīgi šķērsot robežu, ir laikapstākļu uzlabošanās.
"Esam gatavi, mums ir rīcības algoritmi. Ja būs nepieciešams, iedarbināsim atkal pastiprināto režīmu, lai pasargātu valsts robežas," sacīja ministrs. Vienlaikus viņš atzina, ka viņam nav saprotams, kāpēc šie migranti Latvijā tiek sūtīti no Baltkrievijas puses, jo esot skaidrs, ka viņi tiek "piegādāti" no Krievijas.
Robežsardze informējusi, ka trešdien, 21. februārī, amatpersonas konstatējušas trīs cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas valsts robežu, bet kopumā šogad no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 26 cilvēki.
Kā zināms, valdība lēmusi no 10. februāra izbeigt pastiprinātās robežapsardzības režīmu, jo robežpārkāpēju plūsma sarukusi, tomēr robežsardze turpina darbu pastiprinātā režīmā.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
No 2023. gada 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. 19. septembrī valdība nolēma nelegālās migrācijas spiediena dēļ slēgt Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju.
Cīņā pret nelegālo migrāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Valsts robežsardzei atbalstu sniedza arī Igaunijas un Lietuvas robežsargi.
