Dienas ziņas

LTRK turpinās vadīt Aigars Rostovskis

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Igauņi smeļas pieredzi Latvijā pārejai uz mācībām valsts valodā

Igauņi smeļas pieredzi Latvijā pārejai uz mācībām tikai valsts valodā

Igaunija arī gatavojas pārejai uz mācībām izglītības iestādēs tikai valsts valodā. Lai smeltos pieredzi no latviešiem, kaimiņvalsts izglītības ministre ar delegāciju viesojās Cēsu Kosmosa izziņas centrā, kur diskusijā spriests arī par lielākajiem izaicinājumiem abu valstu izglītības sistēmās – pedagogu trūkums un skolu tīkla sakārtošana.

Igaunijā nav nevienas skolas, kurā mācību valoda ir tikai krievu. No 500 izglītības iestādēm vien 73 mācās daļēji krievu valodā.

"Mēs pašlaik esam gatavošanās stadijā, ka no šī gada 1. septembra no pirmās līdz ceturtajai klasei un visi bērnudārzi 100% pāriet uz igauņu valodu. Mums reforma ir plānota sešus gadus. Zinu, ka Latvijā trīs gados tika izdarīts. Mēs sākām vēlāk, un mums ir lēnāks temps. Mums ļoti svarīgi bija no latviešu pieredzes mācīties," sacīja Igaunijas izglītības ministre Kristina Kallasa.

Igaunijas un Latvijas izglītības ministres diskusijā aiz slēgtām durvīm sprieda par problēmām, kas parādās pārejā uz valsts valodu.

Latvijā viena no sāpīgām lietām izglītības sistēmā ir nepietiekamais skolotāju skaits; šobrīd valstī trūkst aptuveni 1000 pedagogu. "Raugoties uz statistiku, mēs redzam, ka pedagogu vecuma grupā virs 50 [gadiem] ir daudz. Tādēļ tiek organizētas vairākas pasākumu grupas. Pirmkārt, mums ir jārunā par skolotāju atalgojumu, tas, ko daudz esmu atkārtojusi – skolotāju algai jābūt 2500 eiro. Saprotams, ka tas notiek soli pa solim. Tas ir signāls, lai jauni cilvēki vispār izvēlētos kļūt par skolotāju," sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").

Abu valstu ministres norādīja, ka viena no problēmām ir tā, ka pašreizējais skolu tīkls tika izveidots pirms aptuveni 40 gadiem, bet tagad ir pavisam cita situācija, ko ietekmē demogrāfija, ekonomiskā attīstība reģionos, algas, sabiedrības novecošanās.

"Mēs noteikti nedrīkstam pārstāt atbalstīt skolotājus. Pat ja viņi ir tikai sākuši mācīt latviski, tev joprojām ir jāturpina viņus atbalstīt," pauda Kallasa.

Lai uzlabotu izglītības sistēmu, liela atbildības nasta ir pašvaldībām. Arī šo piemēru vērtēja igauņi, tiekoties Cēsīs.

"Ir pašvaldības, kas savus mājasdarbus ir izpildījušas, lai varētu pievienoties jaunajam finansēšanas modelim, kas nodrošina, ka netiek maksāts pēc bērnu skaita, bet tiek maksāts pēc programmas realizācijas. Protams, ir pašvaldības, kas savus mājasdarbus vēl veic; skatās, kā uzlabot skolu ekosistēmu, lai visiem bērniem var nodrošināt kvalitatīvu izglītību," sacīja Čakša.

Tāpat izaicinājums būs pēc tam, kad tiks piesaistīti jaunie skolotāji – noturēt viņus ilgāk par pāris gadiem.

Igauņu delegācija apmeklēja Kosmosa izziņas centru un Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju, iepazīstoties ar tās darbu. Iespējams, nākamā ministru tikšanās notiks Igaunijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti