Komisija sagatavos attiecīgu ziņojumu Saeimai, kuru nolasīs, sākot Saeimas sēdi Valsts prezidenta ievēlēšanai 31. maijā.
Kandidāti komisijā atzina, ka viņu reputācija ir nevainojama.
"Gan savā personiskajā, gan profesionālajā darbībā vienmēr esmu centusies ievērot augstākos likumības un ētikas principus," sacīja Elīna Pinto.
Savukārt Uldis Pīlēns savu reputāciju vērtē kā ļoti labu.
Visi raksturoja pārējos konkurentus kā spēcīgus un prezidenta amata cienījamus. Ievēlēšanas gadījumā iekšpolitikā Pinto interesētu veselības aprūpe, bet Pīlēns uzskata, ka jāattīsta tautsaumniecība un reģioni.
"Iekšpolitiski gan to, kāds ir plāns uz veselības aprūpes politiku, vardarbības novēršanu, arī uz mūsu enerģētiskās drošības nodrošināšanu," norādīja Pinto.
"Drošība pāri visam, tautsaimniecība un arī reģionu attīstība," savu redzējumu raksturoja Pīlēns.
Par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu un kuram nav citas valsts pilsonības. Vienlaikus likumā noteikts, ka par prezidentu nevar ievēlēt personu, kura atzīta par personu ar ierobežotu rīcībspēju, izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot gadījumu, ja cilvēks ir reabilitēts vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta.
Tāpat par prezidentu nevar kļūt cilvēks, kurš Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā bija nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimis ar psihiskiem traucējumiem, kas atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt.
Par prezidentu nevar tikt ievēlēts pilsonis, kurš ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks.
Šajā amatā arī nevar apstiprināt cilvēku, kurš pēc 1991. gada 13. janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.
Tāpat liegums kandidēt uz prezidenta amatu noteikts arī tiem cilvēkiem, kuri sodīti ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, izņemot gadījumu, ja persona ir reabilitēta vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta.
Lai šo ziņojumu sagatavotu, komisija bija lūgusi informāciju par kandidātiem no Ģenerālprokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Satversmes aizsardzības biroja.
Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu Saeimas mandātu komisija pārbauda, vai kandidatūras atbilst likumu prasībām.
KONTEKSTS:
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā.
Šim amatam izvirzīti divi koalīciju veidojošo partiju pārstāvji – "Apvienotais saraksts" pieteicis uzņēmēja un politiskā spēka dibinātāja Ulda Pīlēna kandidatūru, bet "Jaunā Vienotība" izvirzījusi savu partijas biedru, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Savukārt opozīcijā esošā Saeimas frakcija "Progresīvie" izvirzīja latviešu diasporas pārstāvi, bezpartejisko Elīnu Pinto.
Sākotnēji arī pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits paziņoja, ka kandidēs uz atkārtotu ievēlēšanu amatā, taču vēlāk tomēr atteicās.
