ĪSUMĀ:
- Valsts prezidents jāievēlē ar vismaz 51 balsi.
- Pirmajā vēlēšanu kārtā balsos par visiem trim kandidātiem.
- Ja pirmajā kārtā nevienam nebūs vismaz 51 balss, vēlreiz balsos par tiem pašiem kandidātiem.
- Ja arī otrajā kārtā neievēlēs prezidentu, no tālākās cīņas izstāsies kandidāts, par kuru nobalsoja vismazāk.
- Ja arī trešajā kārtā neviens no abiem kandidātiem neiegūs vismaz 51 balsi, balsos par kandidātu, kurš savāca visvairāk balsu.
- Ja arī ceturtajā kārtā vienīgais kandidāts negūs atbalstu, jārīko jaunas Valsts prezidenta vēlēšanas.
- Jaunas vēlēšanas notiktu no 10. līdz 15. jūnijam, kandidāti būtu jāizvirza no 1. līdz 5. jūnijam.
- Latvijas vēsturē visvairāk balsojumu par prezidenta kandidātiem bija 2. un 3. Saeimas laikā.
No plkst. 8.45 seko līdzi tiešraidei no Saeimas gan teksta, gan video formātā!
Atklātas vēlēšanas – otro reizi
Šīs būs otrās vēlēšanas, kurās nākamo Latvijas prezidentu ievēlēs atklāti. Pirmais atklāti ievēlētais bija pašreizējais valsts galva Egils Levits, kuru pirms četriem gadiem kopumā trīs kandidātu konkurencē ar 61 balsi ievēlēja jau pirmajā vēlēšanu kārtā.
Levits šajās vēlēšanās nestartēs, lai gan sākumā paziņoja, ka kandidēs atkārtoti, bet vēlāk atteicās to darīt.
Atklāts balsojums nozīmē, ka uz vēlēšanu zīmes uzrakstīts Saeimas deputāta vārds un uzvārds. Katra deputāta balsojumu uzreiz pēc rezultātu paziņošanas varēs redzēt Saeimas sēdes elektroniskajā informācijas sistēmā.
Balsu skaitītāji Valsts prezidenta vēlēšanās
Balsu skaitītājus 14. Saeimas sasaukumam parlaments izvēlējās savā pirmajā sēdē. Viņu sastāvs nemainās. No katras frakcijas deleģēts viens deputāts:
- Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība)
- Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”)
- Ingmārs Līdaka (“Apvienotais saraksts”)
- Rihards Kols (Nacionālā apvienība)
- Nataļja Marčenko-Jodko (“Stabilitātei!”)
- Leila Rasima (“Progesīvie”)
- Kristaps Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”)
Attieksme jāpauž par visiem kandidātiem
Pagaidām nevar pateikt, vai 31. maijā nākamo Latvijas prezidentu izdosies ievēlēt uzreiz. "Zelta balsis" ir opozīcijā esošajai Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai (16 deputātu), kas savu izvēli atklāšot tikai vēlēšanu dienā.
Pirms balsojuma sākuma Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pārstāvis Saeimas sēdē paziņos, vai visi izvirzītie kandidāti atbilst likuma prasībām un viņu sniegtā informācija ir patiesa. Pēc tam iespējamas debates, par vēlēšanu dienas norisi Lsm.lv stāstīja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.
Ja ir trīs kandidāti, maksimāli iespējamas četras vēlēšanu kārtas,
atzina Meistere. Viena kārta ilgst aptuveni 40–50 minūšu. Saeimas sēdē var izsludināt arī pārtraukumu, tādēļ nevar pateikt, cik ilgas būs vēlēšanas.
Pirmajā kārtā Saeimas deputāti balsos par trim izvirzītajiem kandidātiem, kuri vēlēšanu zīmēs būs sarindoti to pieteikšanas kārtībā – pirmais būs Pīlēns, otrais – Rinkēvičs, trešā – Pinto, pavēstīja Meistere.
Vēlēšanu zīmēs iepretim katram kandidātam būs divas balsojuma iespējas – par vai pret. "Par" drīkst atzīmēt tikai iepretim vienam kandidātam. Ja atbalsts pausts diviem vai trim kandidātiem, vēlēšanu zīme ir nederīga. Tāpat ir nederīga vēlēšanu zīme, kurā par kādu kandidātu vienlaikus atzīmēta gan atbilde "par", gan "pret" vai par kādu kandidātu nav atzīmēta neviena atbilde, skaidroja Meistere.
Īsumā sakot,
attieksme ir jāpauž par visiem kandidātiem. Var balsot arī pret visiem kandidātiem, bet atbalstīt var tikai vienu.
Vēlēšanu zīmi deputāts iemetīs vēlēšanu urnā.
Līdz uzvarošām beigām
Lai prezidentu ievēlētu, par kandidātu jānobalso vismaz 51 deputātam.
Ja pirmajā balsojumā neviens neiegūs šo skaitu, par visiem trim kandidātiem balsos vēlreiz. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, nākamajā kārtā nestartēs kandidāts, kurš ieguva vismazāk balsu, un cīņu turpinās tie divi kandidāti, kuri ieguva visvairāk balsu.
Ja arī tad ne par vienu nenobalsos vismaz 51 deputāts, pēdējā vēlēšanu kārtā būs jābalso par to, kurš ieguva vairāk balsu. Ja arī tad vienīgais palikušais kandidāts nesavāks nepieciešamo balsu skaitu, jārīko jaunas vēlēšanas.
Fakti:
- Valsts prezidents jāievēlē ar vismaz 51 balsi.
- Pirmajā vēlēšanu kārtā balsos par visiem trim kandidātiem.
- Ja pirmajā kārtā nevienam nebūs vismaz 51 balss, vēlreiz balsos par tiem pašiem kandidātiem.
- Ja arī otrajā kārtā neievēlēs prezidentu, no tālākās cīņas izstāsies kandidāts, par kuru nobalsoja vismazāk.
- Ja arī trešajā kārtā neviens no abiem kandidātiem neiegūs vismaz 51 balsi, balsos par kandidātu, kurš savāca visvairāk balsu.
- Ja arī ceturtajā kārtā vienīgais kandidāts negūs atbalstu, jārīko jaunas Valsts prezidenta vēlēšanas.
- Jaunas vēlēšanas notiktu no 10. līdz 15.jūnijam, kandidāti būtu jāizvirza no 1. līdz 5. jūnijam.
Īpaši gadījumi
Var gadīties, ka kandidāti iegūst vienādu balsu skaitu.
Piemēram, ja otrajā kārtā diviem vismazāk atbalstītajiem kandidātiem balsu skaits ir vienāds, viņi uz nākamo kārtu netiek. Tad trešajā kārtā balso tikai par vienu kandidātu – to, kuram bija visvairāk balsu, skaidroja Meistere.
Savukārt, ja trešajā kārtā divi palikušie kandidāti iegūst vienādu balsu skaitu, par abiem balso vēlreiz. Ja arī tad abiem vienāds balsu skaits, vēlēšanas būs beigušās bez rezultāta, pavēstīja Juridiskā biroja vadītāja.
Jaunas vēlēšanas – pēc 10–15 dienām
Meistere atzina, ka vairs nav iespējams bieži piesauktais Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanas gadījums, kad jauns kandidāts uz augsto posteni parādījās pēkšņi – pēc tam, kad neviens iepriekš oficiāli pieteiktais kandidāts nebija spējis savākt 51 balsi.
Saeima pirms dažiem gadiem likumā noteica termiņus jaunām vēlēšanām un kandidātu izvirzīšanai. Proti,
jaunas Valsts prezidenta vēlēšanas jārīko 10–15 dienas pēc iepriekšējām vēlēšanām, bet kandidāti jāizvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc tām.
Var izvirzīt arī iepriekš pieteiktos kandidātus.
"Tas ir frakciju padomes jautājums, bet nebūtu saprātīgi lemt par kandidātu izvirzīšanu 31. maijā," pauda Meistere, atbildot uz jautājumu, vai teorētiski iespējams, ka kandidātus pēc neveiksmīgām vēlēšanām varētu izvirzīt tajā pašā dienā.
Tātad, 31. maijā neievēlot Valsts prezidentu, jauni kandidāti jāizvirza no 1. līdz 5. jūnijam, bet jaunas vēlēšanas jārīko no 10. līdz 15. jūnijam.
Ja arī šīs vēlēšanas būs neveiksmīgas, rīkos atkal jaunas vēlēšanas, kandidātus izvirzot ne vēlāk kā piecas dienas, bet vēlēšanas rīkojot 10–15 dienas pēc iepriekšējām vēlēšanām.
Rekords – desmit vēlēšanu kārtas
Līdz šim visvairāk balsojumu par Valsts prezidentu bija 2. un 3. Saeimas darbības laikā. Sīvākā cīņa 1927. gada vēlēšanās, kurās pēc desmit balsojumiem trīs sēdēs Valsts prezidenta amatā ievēlēja Gustavu Zemgalu. Arī viņa pēcteci Albertu Kviesi ievēlēja desmit balsojumos trīs sēdēs.
Savukārt atjaunotās Latvijas laikā vissīvākā cīņa bija tad, kad par Valsts prezidenti pirmo reizi kļuva Vaira Vīķe-Freiberga – viņu par kandidāti izvirzīja tikai pēc pieciem neveiksmīgiem balsojumiem, kuros nevienam no iepriekš pieteiktajiem kandidātiem neizdevās iegūt 51 balsi.
Zīmīgi, ka kopš Vīķes-Freibergas laikiem nevienam nākamajam Latvijas prezidentam nav izdevies tikt pārvēlētam.
KONTEKSTS
Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā notiek ik pa četriem gadiem. Pašreizējā prezidenta Egila Levita pirmais pilnvaru termiņš beigsies šā gada 8. jūlijā. Viņš atkārtoti vairs nekandidēs uz šo amatu.
