Ukrainas kara bēglis Andrejs ieradās Liepājā pirms divām nedēļām, jo atsaucās uz ātrāk atbraukušo draugu solījumam atrast viņam darbu. Pagaidām tas draugiem nav izdevies, tādēļ Andrejs palīdzību meklē "Vienas pieturas aģentūrā".
"Vienīgā palīdzība, kas man vajadzīga, ir atrast darbu. Citu palīdzību nevajag. Pagaidām dzīvoju pie draugiem. Tālāk viss atkarīgs no tā, vai saņemšu vīzu un sākšu strādāt," stāstīja Andrejs.
"Vienas pieturas aģentūrā" Liepājā strādā divas darbinieces, bet vajadzības gadījumā tiek piesaistīts arī tulks un jurists. Apmeklētāju ir daudz – te nāk ne tikai kara bēgļi no Ukrainas, bet arī ierodas Krievijas, Indijas, Gruzijas un vairāku citu Eiropas Savienībā neesošu valstu pilsoņi, kuri turpmāk vēlas dzīvot, strādāt vai studēt Latvijā.
"Mēs palīdzam šo informāciju iegūt, aizpildīt vajadzīgās veidlapas, saprast, kur meklēt, ko darīt. Ja ir problēmjautājumi, arī individuāli palīdzēsim atrisināt," skaidroja SIF sekretariāta vadītāja Zaiga Pūce.
Liepājā patlaban ir reģistrēti vairāk nekā 4000 cilvēku no trešās pasaules valstīm. No viņiem 1400 ir kara bēgļi no Ukrainas, vēl daļa – šeit jau ilgstoši dzīvojošie Krievijas pilsoņi, kā arī liels skaits studentu un darba meklētāju no citām valstīm.
"Ražotņu skaits aug, pieprasījums pēc darbaspēka aug. Ja paskatāmies uz šodienu – bezdarbs ir 4%, tas ir vēsturiski zemākais procents, līdz ar to mums vajadzīgas darbarokas. Kur ņemt? Tie ir ārvalstu pilsoņi, kuri brauc uz Latviju. Mums viņi ir vajadzīgi, viņi ir gaidīti pilsētā," norādīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks (LRA) Salvis Roga.
Atsevišķi Kurzemes pašvaldības un institūciju pārstāvji "Vienas pieturas aģentūras" atklāšanas pasākumā norādīja, ka atbraucēji jūtas nevēlami.
"Situācija kopumā uzlabojas – viņi vairs nav tik ļoti nevēlami no Liepājas sabiedrības puses, bet joprojām gadās, ka kāds Liepājā, garām ejot, vienkārši pasaka: "Brauc atpakaļ uz savu valsti. Ko tu pie mums meklē?"" norādīja Liepājas Universitātes pārstāve Ērika Lauberga-Sleže.
"Vienas pieturas aģentūrā" uzskata, ka visveiksmīgāk sabiedrības aizspriedumus palīdzētu mazināt trešo valstu pilsoņu prasme komunicēt latviešu valodā.
Šobrīd bezmaksas valodas kursi nodrošināti tikai Ukrainas kara bēgļiem, taču SIF lūdzis valdību atrast finansējumu arī citu trešo valstu pilsoņu apmācībai. Valodas prasme ir arī būtiska darba meklējumos.
"Dokumentācija, kaut kādas instruktāžas, instrukcijas, iekšējās kārtības noteikumi – tas viss ir latviešu valodā.
Ja šiem cilvēkiem ir grūtības ar latviešu valodu, tad viņiem ir grūti vispār sabiedrībā integrēties," uzsvēra uzņēmuma "Lauma Fabrics" personāldaļas vadītāja Ingrīda Kalniņa.
Šogad ar Eiropas fondu līdzekļu palīdzību plānots atvērt "Vienas pieturas aģentūras" arī Jelgavā, Valmierā un Daugavpilī.
