Lai meklētu iemeslus, kāpēc analīzēs pērn uzrādīja pārāk lielu zarnu enterekoku skaitu ūdenī, pašvaldība sāka meklēt piesārņojuma avotus un apsekoja īpašumus, kas nav pieslēgti centralizētai kanalizācijas sistēmai. Darbs ar iedzīvotājiem turpināsies arī šogad.
Pašvaldības policijas darbinieku un vides speciālista uzrunātais mājas saimnieks paskaidro, ka arī viņam pie mājas ir tā saucamā kanalizācijas bedre un nākotnē plānots pieslēgt centralizētai sistēmai, arī projekts jau esot saskaņots. Turpat blakus pie citas, jau kaimiņa mājas pašvaldības policijas darbinieki atrod vietu, kur grāvī ietek kanalizācija.
Šīs mājas saimnieku pašvaldības policisti mājās nesatiek. Šī vieta atrodas salīdzinoši netālu no Ventas upes. Pagaidām neviens sodīts netiek un notiek skaidrošanas darbs. Par to, ka jau pagājušā gadā notika privātīpašumu apsekošana Kuldīgā, stāsta Kuldīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietniece Ineta Meiere:
"Kopā ar vides speciālisti Intu Putniņu apsekojām dažādas adreses, (tās, ko mums iedeva "Kuldīgas ūdens") kurās ir nesakārtota decentralizētā kanalizācija, regulāri vakaros braucām uz norādītajām adresēm, uzrunājām cilvēkus, ka viņiem ir jāsakārto decentralizētā kanalizācijas sistēma."
Situācijas ir dažādas, skaidro pašvaldības policijas pārstāve, ir gan atsaucīgi cilvēki, gan mazāk ieinteresēti, tāpēc šogad sadarbībā ar "Kuldīgas ūdeni" būs jārod skaidrība, ko darīt ar tiem, kuri nav vēlējušies sakārtot kanalizācijas sistēmu.
"Tiem, kuriem nāksies atkārtoti aizrādīt, būsim spiesti uzsākt administratīvos procesus," saka Meiere.
Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste Inta Putniņa ierodas vietā, kur pilsētā ilgstoši tika piesārņots novadgrāvis ar mājas sadzīves kanalizācijas ūdeņiem. Noplūdes vieta tika noslēgta un redzams, ka grāvī nekas nenotek. Pašvaldības aktivitātes mudinājušas kuldīdzniekus sasparoties, spriež vides speciālistes.
"Daudzām mājām ir izņemti tehniskie noteikumi, protams, tas ir laiks, vienā dienā to nevarēs izdarīt. Ir jāizbūvē, kam nav vispār, vai jāizsūknē, jāremontē, vai jāreģistrē; galvenais, ka šis process notiek un tiek īstenots."
Kuldīgā ir vairāki simti adrešu, kas nav pieslēgtas ne decentralizētai, ne centralizētai kanalizācijas sistēmai, bet pagājušā gadā gribētāju skaits sakārtot savus īpašumus ir ievērojami pieaudzis.
"Salīdzināšanai, 2023.gadā ir reģistrētas 175 jaunas decentralizētas kanalizācijas sistēmas, šogad 25, iepriekšējos gados 30 līdz 70,"
saka Inta Putniņa. Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste Dace Jansone norāda: lai varētu izsekot ūdens kvalitātei peldvietā pie Ventas rumbas, šogad analīzes veiks divas reizes mēnesī. Upi piesārņo ne tikai piemājas un mazdārziņu kanalizācijas, bet aizaugšanu veicina arī lauksaimniecībā izmantotais mēslojums. Pēdējos gados upē ir zemāks ūdens līmenis, kas ietekmē ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Arī tagad ūdens līmenis jau ir krities.
"Paldies dievam, ziema bija bagāta ar sniegu un ledu, kas arī patīrīja to ūdens gultni, arī mums par labu peldvietai. Pērn bija arī Ventas tīrīšanas darbi, kur tika izņemti ūdens augi virs un zem rumbas, spoguļvirsma ir lielāka, līdz ar to arī straume peldvietā ir lielāka," stāsta Jansone.
Tagad ņemtās analīzes ir labas un peldēties oficiālajā peldvietā Ventā pie rumbas šobrīd ir atļauts. Vides speciāliste skaidro, ka arī novadgrāvjos paņemto analīžu rādītāji esot bijuši normas robežās.
