Likumam virzoties tālākajos lasījumos, vēl iespējami kādi uzlabojumi, savukārt noraidīšanas gadījumā šo likumprojektu pēc pilnveidošanas jāiesniedz Saeimā vēlreiz.
Vēl papildinās atlaišanas pamatojumu
Atbilstoši jaunākajai informācijai papildināta ziņa
Saeima jau rīt, 23. maijā, lems par Rēzeknes domes atlaišanas likuma pieņemšanu pirmajā no trim lasījumiem. Vai likuma virzība ar to arī beigsies, pašlaik vēl nevar droši apgalvot. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pagājušajā nedēļā balsis par to sadalījās uz pusēm un tas netika atbalstīts. Deputātu balsojumu ietekmēja Saeimas Juridiskā biroja atzinums, ka domes atlaišanai nav juridiska pamata. Līdz ar to, ja domes atlaišanu apstrīdētu Satversmes tiesā, būtu liels risks valstij šo tiesvedību zaudēt.
Viens no Rēzeknes domes pārkāpumiem saistāms ar pērnā gada budžetu, kurā nebija norādīti visi nepieciešamie izdevumi. Otrs pārkāpums – šā gada budžeta pieņemšana pēc likumā noteiktā termiņa. Taču tas nav tik būtisks pārkāpums, lai būtu pamats domes atlaišanai. Dome ir demokrātiski vēlēta institūcija, tāpēc tās atlaišanu nevar pamatot tikai ar politiskiem apsvērumiem, skaidroja Saeimas Juridiskā biroja eksperts Edvīns Danovskis.
Par Rēzeknes domes atlaišanas likumprojekta virzību atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvji šodien sniedza papildu skaidrojumus koalīcijā ietilpstošajām Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" frakcijām, aizstāvot Rēzeknes domes atlaišanu un tās aizstāšanu ar pagaidu administrāciju visu atlikušo gadu līdz pašvaldību vēlēšanām.
Balsis sadalās uz pusēm
Kā Saeimā balsis varētu sadalīties? Pret Rēzeknes domes atlaišanu jau iepriekš izteikušies opozīcijā esošo partiju "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei!" deputāti, komisijā pēc Juridiskā biroja atzinuma uzklausīšanas atturējās vai pret nobalsoja arī "Apvienotā saraksta", Zaļo un Zemnieku savienības deputāti. Savukārt domes atlaišanai atbalstu pauda "Jaunās Vienotības", "Progresīvo" un Nacionālās apvienības pārstāvji.
Ir sagaidāms "Jaunās Vienotības" un Nacionālās apvienības frakciju atbalsts Rēzeknes domes atlaišanai, ko Latvijas Radio apliecināja "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics un Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Uģis Mitrevics.
Pārskaitot deputātus frakcijās un ārpus tām, balsis par Rēzeknes domes atlaišanu sadalās apmēram uz pusēm. Turklāt reti kad sēdēs ierodas visi 100 Saeimas deputāti.
Nodrošināt vismaz 51 balsi un pārsvaru balsojumā varētu būt visai izaicinošs uzdevums.
Kāpēc tas jādara, pamatoja "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics:
"Rēzeknes dome ir sistemātiski pārkāpusi konkrētus normatīvos aktus, tajā skaitā politiskais nihilisms, kas valdījis šajā domē, īpaši saistībā ar budžeta nepieņemšanu laikā. Ļoti daudzie pārkāpumi, uz ko norādījusi arī Valsts kontrole, norāda, ka šī dome ir jāatlaiž un ir tiesisks pamats to darīt."
"Lai arī pašvaldībām ir liela rīcības brīvība, nav pieļaujami, ko redzējām šī gada sākumā – tāds absolūts tiesisks nihilisms no Rēzeknes domes vairākuma. Lai arī par to [Rēzeknes domes atlaišanu] būs Saeimas balsojums, es uzskatu, ka tas nav politisks balsojums, bet balsojums par tiesiskumu un lietu kārtību Latvijā," turpināja Jurēvics.
Paredzēts, ka plenārsēdē ceturtdien šo jautājumu argumentēs gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, gan Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (abas "Jaunā Vienotība").
Neviennozīmīgs atbalsts arī koalīcijā
Šodien pēc argumentu uzklausīšanas "Jaunās Vientotības" koalīcijas partneri daudz lielāku skaidrību par gaidāmo balsojumu nesniedza –
tikai daļa "Progresīvo" balsošot "par", bet ZZS lēmums būs vienbalsīgs, vērtējot Saeimas sēdē izteiktos argumentus.
Līdz šim ZZS gan par šo likumprojektu bija izteikti skeptiska.
"Kolēģiem ir pamatotas šaubas par juridisko rāmējumu. Ir dažāda juristu argumentācija un arī tāds politiskais uzslāņojums. Argumentācija nav pietiekami skaidra, lai neradītu šaubas par neveiksmīgu tiesvedību. Vairums mūsu frakcijas balsos "par", lai būtu iespēja strādāt pie likumprojekta uzlabošanas," pavēstīja Ervīns Labanovskis ("Progresīvie").
Arī Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka frakcija ieklausīsies argumentos. "Līdz vēlēšanām nav daudz laika, un citi argumenti. Es vairāk sliecos uz to, ka šī tēma varētu tikt neatbalstīta," viņš pieļāva.
"Tas, kā Rēzeknes dome un tās vadība līdz šim ir izrīkojusies, manuprāt, ir nepieņemami. Tajā pašā laikā pašvaldības ir neatkarīgas, un mēs nedrīkstam pašvaldības no malas ietekmēt. Vienreiz, otrreiz, trešoreiz, un mēs pazaudēsim pašvaldību autonomiju," pauda ZZS frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
"Pagaidām mēs [ZZS] neesam optimistiski par to, ka mēs varētu atbalstīt Rēzeknes domes atlaišanu.
Tomēr jānodala, cik ir bijušā domes priekšsēdētāja Bartaševiča atbildība, par ko ir izmeklēšanas procesi, un kur ir domes atbildība. To visu nedrīkst salikt vienā maisā,"
atzina Rokpelnis.
Atbalsts pirmajā lasījumā, visticamāk, būs
Vairums frakciju par šo jautājumu sprieda šajā pēcpusdienā, un ir skaidrs, ka, visticamāk, balsis vismaz pirmajā lasījumā Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektam būs, jo vēlu pēcpusdienā to atbalstīt lēmusi Saeimas opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" frakcija, to Latvijas Radio apliecināja tās deputāts Ingmārs Līdaka.
Līdz ar to likumprojektu turpmākajos lasījumos būs iespējams papildināt un uzlabot.
Kāds būs Saeimas balsojums, skaidri zināsim tikai rīt. Ja Saeima trīs lasījumos nolems atlaist Rēzeknes domi, tajā līdz pašvaldību vēlēšanām paredzēts iecelt pagaidu administrāciju. To vadītu bijusī Uzņēmumu reģistra vadītāja Guna Puce, viņas vietnieki būtu Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore Iveta Mietule un bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.
Rēzeknieši vēlas iespējami ātrāku situācijas risinājumu
Rēzeknē satikto iedzīvotāju domas par Rēzeknes vietvaras atlaišanu dalās. Kamēr vieni atbalsta iepriekšējo mēru Aleksandru Bartaševiču un vēlas, lai viņa partija "Kopā Latvijai" turpinātu strādāt, tikmēr citi, lielākoties jaunieši, uzskata, ka jānāk citiem politiķiem un jāsāk, tā teikt, no baltas lapas.
Taču gan vieni, gan otri vēlas, lai jautājums ātrāk tiktu novests līdz galam un politiķi izšķirtos par vienu vai otru lēmumu.
Jāpiebilst, ka ceturtdien, 23. maijā, Administratīvajā rajona tiesā Rēzeknē tiks skatīts Aleksandra Bartaševiča pieteikums, kurā viņš apstrīdējis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres parakstīto rīkojumu par viņa atstādināšanu no amata.
KONTEKSTS:
Rēzekne pērn vasaras beigās nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu.
Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu 5 miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā.
Vēlāk gan pašvaldība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 3,5 miljoniem eiro, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju, un apstiprināja sabalansētu budžetu. Pēc budžeta apstiprināšanas dome ievēlēja arī jaunu priekšsēdētāju – līdzšinējo mēra vietnieku Alekseju Stecu ("Kopā Latvijai").
Valdība 7. maijā akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu par smagā finansiālā situācijā nonākušās Rēzeknes domes atlaišanu, kā arī grozījumus Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, kas paredz Rēzeknē nevis rīkot ārkārtas vēlēšanas, bet gan līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā pilsētā iecelt pagaidu administrāciju.
