Eksperti uzskata – Levita pozīcija varēja būt redzamāka
Levita ceturtdienas uzruna Saeimā zināmā mērā iezīmēja viņa prezidentūras darba stilu – konstatētas problēmas, kuru risināšanā pats nav bijis aktīvi iesaistīts. Tā vērtēja politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
"Protams, viņš norādīja, ka Rīgas pilī tika rīkotas vairākas konferences, veltītas ekonomikas izaugsmei, bet konferences laikam nav gluži tas instruments, ar kuru patiešām panākt ekonomikas izaugsmi, jo problēmas jau mēs zinām. Un to, ka mums vajag izaugsmi, mēs arī zinām, bet tad nu vajadzētu aktīvāku rīcību," sacīja politoloģe.
Levitam stājoties amatā, sabiedrībā valdīja sajūsmināta pacilātība un popularitātes reitings bija ar plusa zīmi. Tapa atklātā vēstule viņa atbalstam, kuru parakstīja arī advokāts Edgars Pastars. Šobrīd Pastars atzīst – sajūsma drīz noplaka. Un šobrīd Levita devumu viņš vērtē kā visās nozīmēs simbolisku. Par simbolisku un reizē būtisku advokāts sauca vēsturisko zemju likumu.
"Šī vārda simbolisks otrajā nozīmē, kas varbūt nav pati pozitīvākā latviešu valodā, es drīzāk teiktu, ka mani pārsteidz, ka viņš ir diezgan bijis tāds – nav bijis strikts tiesnesis, bet vairāk lēmumu pieņēmēju advokāts," sacīja Pastars.
Šāds secinājums ekspertam radies, vērojot nelielo otrreizējai caurlūkošanai nosūtīto likumu skaitu. Advokāts uzteica Levita pozīciju Varakļānu jautājumā, kad prezidents aicināja pildīt Satversmes tiesas spriedumu, taču šāda pozīcija nav bijusi konsekventa attiecībā uz citiem Satversmes tiesas spriedumiem.
Starptautiskajā vidē politoloģe Metla-Rozentāle Levita darbību vērtēja kā veiksmīgu, ko gan nevar teikt par iekšpolitiskiem notikumiem: "Viņš varēja būt daudz redzamāks krīzes brīžos, jo mēs zinām, ka, teiksim, bija kovida periods, kad faktiski cilvēki neredzēja Levita kungu, un viņš nebija, jo, protams, ka viņš neko nevarēja atrisināt tieši kovida kontekstā, bet viņš varēja nākt ar savu emocionālo atbalstu šajā grūtajā periodā."
Vēsturiski zemi reitingi
Prezidenta nespēju uzrunāt sabiedrības vairākumu parādīja arī ārkārtīgi zemie popularitātes reitingi.
Sociologs, pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš atzīmēja: "Uz 2021. gada beigām popularitāte vai šeit jāsaka, nepopularitāte sasniedza tādus līmeņus, kad tas ir nevis vienkārši sliktākais starp visiem prezidentiem, bet kopumā, cik tālu mēs esam mērījuši politiķus, valsts amatpersonas, tad nu tur īpaši jāpacenšas, lai spētu sasniegt tik zemu līmeni."
Sociologs arī minēja pēdējos jūnija datus, kur pozitīvi Levita darbību ir novērtējis aptuveni katrs piektais iedzīvotājs jeb 21%, bet negatīvi – 71%. Proti, reitings ir -50%.
"Bija acīm redzami, ka viņš neuzķēra, kas ir sabiedriskā doma, pieprasījums, kas ir tās sāpes, rūpes, ar ko šeit dzīvo absolūti lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Tas bija tik nepārprotami, ka viņš pats dzīvo, strādā kaut kādā savā orbītā, risina kaut kādas paša izdomātas, viņaprāt, šeit valstiski svarīgas problēmas, kas priekš absolūti lielākās daļas sabiedrības bija kaut kas svešs, tāls, nesaprotams," pauda Kaktiņš.
Vai kļuva par visas tautas prezidentu?
Iedzīvotāju viedokļi attiecībā uz Levita prezidentūras veikumu dalās. Latvijas Televīzijas uzrunātie cilvēki sacīja:
"Es sākumā arī biju sajūsmā, tāpat tur pie pieminekļa viss... Bet nav tas."
"Es teiktu, vairāk pozitīvi. Es neļaušos negatīvam viedoklim. Jo īsti šajā laikā nevarēja neko vairāk izdarīt, kā viņš izdarīja. Prezidenta nozīme ir pārstāvēt valsti. Manuprāt, viņš diezgan labi pārstāvēja valsti pasaules mērogā."
"Nu, viņš neko nedara. Neko. Viņš bija tā kā lelle."
"No vismaz manas dzīves laikā esošajiem prezidentiem Levits laikam bija vispieņemtākais un vispozitīvāk novērtētais. Viņš ne tikai iesaistījās amatā, ne tikai varas pārvaldes ziņā, bet arī kā Latvijas cilvēks."
"Es zinu, ka ļoti daudziem ir dalīts viedoklis par viņu. Es arī teiktu, ka nespēju definēt savu viedokli. It kā viņš bija kā simbols mums valstī labs, bet bija dažas lietas, kas nebija labi izdarītas."
Latvijas Televīzijas aptaujāto ekspertu vērtējumā Levita sākotnēji izvirzīto mērķi kļūt par visas tautas prezidentu viņam nav izdevies sasniegt.
KONTEKSTS:
Saeima 31. maijā par Valsts prezidentu ievēlēja pašreizējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti, JV balsojumā atbalstot opozīcijas politiķiem no Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvajiem". Uz Valsts prezidenta amatu kandidēja arī Uldis Pīlēns un Elīna Pinto.
Levita amata pilnvaras beigsies 8. jūlijā. Viņš atzinis, ka pēc prezidentūras beigām gatavs turpināt strādāt Latvijas labā.
