"Tieši Krievijas iebrukums Ukrainā prasīja visu demokrātisko valstu vienotu nostāju. Un tieši jūsu balss, atbalstot Ukrainu un nosodot Krievijas agresiju, bija dzirdama visā pasaulē. Savā darbā esat konsekventi iestājies par Satversmē un tās preambulā paustajām vērtībām, aktīvi iestājies par latviešu valodas lomas pieaugumu un mūsu nacionālās pašapziņas stiprināšanu. Labs piemērs ir arī jūsu pēdējais iesniegtais likumprojekts par totalitārisma un rusifikācijas radīto vietvārdu pārdēvēšanu," pēc Levita runas sacīja Smiltēns.
Savā runā Egils Levits pievērsās trim Latvijas nākotnei svarīgām jomām – valsts drošībai, latviskumam un reformu smagnējai virzībai, kas novedusi līdz atpalicībai no pārējām Baltijas kaimiņu valstīm. Viņš vērtēja, ka augstās nevienlīdzības mazināšanai Latvijā ekonomika aug nepietiekami. Nesāpīgas reformas nav reformas, bet lāpīšanās, uzsvēra Levits, norādot uz deputātu uzdevumu apturēt Latvijas mazspējas kultūru.
Levita kandidatūru uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā izvirzīja Nacionālā apvienība (NA). Apzinoties atbalsta trūkumu, Levits no kandidēšanas atteicās. Pēc Levita runas noklausīšanās NA līderis Raivis Dzintars gan norādīja, ka nevajadzētu pārspīlēt ar uzstāšanu uz reformām, savukārt prezidenta lomu aktualitāšu izcelšanā novērtēja kā cienījamu.
"Reformas nav jāveic reformu pēc, bet tikai tad, ja ar to kaut ko izdarām labāk. Aiz "reformas" jēdziena var paslēpt jebko.
Piemēram, runājot par to pašu skolu reformu, apsēstība ar pārmaiņām, nesaprotot, ka mēs varam iebraukt otrā grāvī, arī tas ir risks, ko es varbūt pievienotu šim prezidenta uzskaitījumam.
Protams, attiecībā uz atbalstu zinātnei, inovācijām, Valsts prezidents, ņemot vērā, ka viņa galvenais instruments ir autoritāte un spēja pievērst kaut kādiem atsevišķiem jautājumiem uzmanību, es teiktu, ka viņš to ir izmantojis ļoti aktīvi," teica Dzintars.
Drošības jomā Latvijas lielie uzdevumi ir Sēlijas poligona izbūve un Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju un skaitliskā sastāva palielināšana. Laba ziņa ir jauniešu atsaucība Valsts aizsardzības dienestam, priecājās Levits. Savukārt starptautiskajā jomā Latvijai līdz ar citām NATO austrumu flanga valstīm jāaizstāv pozīcija par Ukrainas uzņemšanu NATO jau drīz pēc kara beigām. Krievijai ļaujot sakopot spēkus, nākamais karš būtu neizbēgams. Runas noslēgumā Valsts prezidents sacīja, ka, stājoties amatā, viņš solījis būt visas tautas prezidents. To viņš centies realizēt ar darbu Latvijas ilgtspējas, drošības un latviskas Latvijas labā.
Vai politiķiem jāņem vērā Levita uzsvērtie akcenti valsts atpalicības mazināšanai? Viņa politisko oponentu Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Augusts Brigmanis vērtēja, ka prezidents savu pilnvaru laikā būtu varējis būt aktīvāks.
"Četri iepriekšējās koalīcijas gadi un tagadējās koalīcijas laikā acīmredzot nekas nav izdarīts. Bet atliek pajautāt: viņš pats bija prezidents šajā laikā un varēja šīs partijas, valdību veidotājas, mudināt un aktualizēt, acīmredzot, tas neizdevās.
Vai nu koalīciju veidotājiem pietrūka zināšanu, prasmju vai vēlmes, to man grūti pateikt. Vai tie jautājumi, kas izvirzīti, pietiekami aktuāli? Droši vien, bet tikpat labi var nosaukt vēl kādas sešas tēmas," sacīja Brigmanis.
Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras profesore Ilga Kreituse intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja uz Levita līdzatbildību par lietām, kuras viņš tagad kritizē: "Ir jau labi tagad visus pamācīt un ar pirkstu pakratīt, un teikt, kas izdarīts, un arī dot ne visai objektīvus vērtējumus tam, kas ir izdarīts. Kad ir pagājuši četri gadi, pirmais jautājums, kur Levita kungs bija pirms četriem gadiem, kur bija pirms diviem gadiem.
Viss tas, kas nav noticis, ko viņš norādīja, ir viņa līdzatbildība un ļoti liela līdzatbildība,
jo viņš visu šo laiku balstīja Kariņa kunga valdību un visu laiku viņu atbalstīja, kas noveda pie ļoti kritiskā rezultāta."
Kreitusi īpaši pārsteidza Levita teiktais par cīņu ar birokrātiju: "Varbūt prezidenta kungam būtu bijis vērts pārdomāt, cik efektīga bija viņa paša 61 cilvēka lielais birokrātiskais aparāts un tā loma un vieta Latvijas ekonomiskajā attīstībā."
Viņasprāt, šī prezidenta runa bijusi krietni par vēlu un bez paškritikas par savu darbu.
KONTEKSTS:
Saeima 31. maijā par Valsts prezidentu ievēlēja pašreizējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti, "Jauno Vienotību" balsojumā atbalstot opozīcijas politiķiem no Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvajiem". Uz Valsts prezidenta amatu kandidēja arī Uldis Pīlēns un Elīna Pinto.
Levita amata pilnvaras beigsies 8. jūlijā. Viņš atzinis, ka pēc prezidentūras beigām gatavs turpināt strādāt Latvijas labā.
