Jūrkalnes uguns pļavā, vēl saulrietu gaidot, tiek dedzināti pērnā gada vainagi. Turpat zālītē uz deķīšiem jau top jauni. Vainagos tiek pīti pašu lasīti ziedi no tuvām un tālām pļavām. Galvenais esot doma. Pinot domā tikai par svarīgāko, labāko un mīļāko. Un gada garākajā dienā jāsvin bez satraukuma, ar mierīgu prātu.
Krista: "Ir ārkārtīgi vienkārši. Bez tādas kaut kādas speciālas gatavošanās. Vismaz mums kā skatītājiem. Bet principā arī dalībniekiem. Tas ir tā vienkārši."
Iveta: "Mēs atbraucām šeit, šeit fonā skan Līgo dziesmas. Ir noskaņa, varam pīt savus vainagus kopā. Pēc tam pavadīt saulīti."
Gatavojoties ceļam uz jūras krastu, jāsagatavo arī lāpas. Un gluži kā sievas pinot vainagus, arī vīri domās tikai par svarīgāko.
Haralds: "Man ir svarīga mana tēvu zeme. It īpaši šajos laikos tas ir svarīgi. Kā un kāpēc mēs esam šeit. Tāpēc arī patīk ar tradīcijām nosvinēt tos saulgriežus."
Lāpas Jūrkalnē ir obligātas. Ceļam uz jūru jāmirdz lāpu gaismā, dūdu skaņu pavadītām.
Šajā reizē cilvēku daudz. Uz stāvkrasta teju visiem vairs vietas nepietiek. Vecāki stāsta, ka labākais veids, kā bērniem nodot tradīcijas, ir nevis stāstījumos, bet pašiem redzot. Un nu jau par saulgriežu svinībām bērni paši prasot.
Uģis: "Tā pēctecība ir tas svarīgākais. Nevis stāstīt, bet ar piemēru rādīt. Tikai ja jūs pats tā darāt, tikai tad bērni pieņem."
Ilze: "Svarīgi viņiem rādīt, lai viņi pēc tam arī savām ģimenēm nodod."
Vēl pāris danči, peldes, un tiek sagaidīts garākās dienas noslēgums. Saulei iegrimstot Baltijas jūrā, no stāvkrasta ripo uguns rats.
Viss šis ir par gaismu, sacīja Līva, kurai šis vairs nav nedz pirmais, nedz otrais gads saulgriežos Jūrkalnē. Gaidot vēl uguns dzirnavu griešanu, viņa sacīja, ka katri saulgrieži ir kā pirmie: "Tas ir kā visas šīs dienas stāsts. Tas ir par sauli. Par gaismu. Kāpēc ugunskurs tiek iekurts, kad saule noriet? Lai būtu šīs gaismas nepārtrauktība. Mums ir tik maz tās saules, tā vasara ir tik īsa. Salīdzinot ar garo rudeni, garo pavasari un bezgala garo ziemu – tā vasariņa ir tik maza, īsa. Mums vajag to saulīti."
Spēcīgākie vīri Kurzemes jūras krastā iegrieza arī uguns dzirnavas. Tālāk sekoja arī dejas un dziesmas līdz rīta gaismai.
