Voldemārs, Ritvars un Gunārs ir invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" brīvprātīgie, kuri atsaucās Zemgales reģionālās televīzijas aicinājumam novērtēt vides pieejamību Mārupes novada centrā. Kungi sevi dēvē par "A komandu", kas katru dienu piedzīvo ko jaunu.
Pirmais šķērslis, ko Voldemāram un viņa ceļabiedriem nākas piedzīvot, ir pārāk augstais panduss.
"Apeirona" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis komentēja, ka uzbrauktuve pie domes ir pārāk stāva: "Šeit uzbrauktuvīte ir pārāk stāva, un kolēģim Voldemāram patstāvīgi ir grūti braukt. Ritvar, lai Voldemārs pats mēģina uzbraukt! Bet tas, kas prasītos malā, droši vien tāda marga, kur pieturēties gan cilvēkam ratiņkrēslā, gan arī vecāka gadagājuma cilvēkam. Ļoti eleganti un vienkārši būtu šeit tāda marga, pie kā tu pieturies."
Mārupes novada domes pārstāvji gan norādīja, ka uzbrauktuve pie domes un vēl četrās pašvaldības pārziņā esošās ēkās jau jaunnedēļ piedzīvos rekonstrukcijas darbus un tiks pārveidotas atbilstoši jaunajiem būvnormatīviem.
"Pandusu vairāk nevar taisīt tādu, kāds tas bija savā laikā. Teiksim, ar vienu laidu. Tas ir jātaisa ar to laukumu, kur cilvēkam, ja viņš brauc ratiņkrēslā, būtu iespēja atpūsties," skaidroja Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš ("Latvijas Zaļā partija").
Šogad ieejas mezgls tiks pārbūvēts arī bērnudārzam, izglītības dienestam, bāriņtiesai un policijas ēkai, kā arī sporta būvei Spuņciemā.
Kopējās projekta izmaksas lēšamas ap 200 000 eiro.
Tikmēr Voldemāram, dodoties uz pašvaldības informācijas centru, nākas saskarties ar jaunām neērtībām – ieejot informācijas centrā, secināts, ka apkalpošanas lete ir pārāk augsta.
Vietvara aizbildinās, ka augstā lete esot kā drošības līdzeklis personas datu aizsardzībai.
"Mums gan šeit, gan Babītē ir mūsu cilvēki, kuriem uzreiz ir iespēja tepat blakus pie datora, pie zemāka galda sniegt šim cilvēkam nepieciešamos pakalpojumus," sacīja Kārkliņš.
Pašvaldība norādīja, ka visi jaunie projekti, kas īstenoti pēc 2021. gada, būvēti, ievērojot visas jaunās būvnormatīvu prasības ne tikai pašvaldības un sabiedriskajās ēkās, bet arī pilsētvides infrastruktūrā.
Savukārt īpašumiem, kam nepieciešama ieejas mezglu pārbūve, tā tiks īstenota tuvāko trīs gadu laikā.
Ar līdzīgām vides nepieejamības problēmām saskaras praktiski visas pašvaldības Latvijā, kurām situācijas risināšanai jāmeklē gan savs, gan valsts, gan Eiropas Savienības finansējums.
