Jaunās ukraiņu izmitināšanas telpas atrodas Ūnijas ielā 49, un šobrīd te vēl ir kluss, jo paši patvēruma meklētāji šeit vēl nemitinās, bet, iespējams, jau drīz šeit tiks ielaisti pirmie cilvēki. Mājā ir boksu jeb kopmītņu tipa telpas, kur katrā no numuriņiem ir divas atsevišķas dzīvojamās istabas ar kopīgām labierīcībām.

Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai ir pieejamas 50 istabas. Vienas dzīvojamās istabas vidējā platība ir 12 kvadrātmetri. Divas istabiņas vidēji paredzētas piecām personām. Istabiņas ir aprīkotas ar mēbelēm – gultām un drēbju skapjiem, kā arī ledusskapjiem. Savukārt virtuve katrā stāvā ir atsevišķi, un tajā ir vairākas plītis, kā arī veļas mašīnas.

Vairākos stāvos grafiti meistars ir apgleznojis gaiteņu sienas ar Rīgas pilsētas ainavas motīviem un Ukrainas simboliem, pie ēkas ir plašs un zaļš slēgts pagalms. Savukārt 1. stāvā atrodas sociālo pakalpojumu dienas centrs bērniem un pieaugušajiem "Paaudzes". Centra vadītāja Rita Eglīte pastāstīja, ka arī šeit tiek sniegts atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem, un prognozēja, ka kopiena kļūs lielāka līdz ar jauno telpu atklāšanu:

"Mēs esam ļoti priecīgi, ka māja ir atkal atvērta jauniem iedzīvotājiem, jo pēdējos trīs gadus tā stāvēja teju tukša un nebija zināms, kas un kā notiks. Ir prieks, ka šeit ielaidīs bēgļus no Ukrainas. Mēs jau vairāk nekā divus gadus strādājam arī ar ukraiņu bēgļiem. Gan bērni, gan pieaugušie pin [maskēšanās] tīklus, lej sveces, kā arī sadarbojas ar organizāciju "Tavi draugi"."

Telpas dzīvošanai kā pirmreizējais atbalsts

Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe norādīja, ka izmitināšana šeit ir pirmreizējais atbalsts – pirmās 120 dienas, ko piedāvā valsts un apmaksā pašvaldībai. Kritiskā situācijā telpās var izmitināt vairāk nekā 100 ukraiņu:

"Maksimālais vietu skaits ir 92, un tad mēs skatāmies pēc vajadzības. Pie kritiskas situācijas mēs varam šo to sabīdīt. Pieliekot vēl gultas klāt, mēs šajās telpās varam iegūt līdz 125 vietām."

Patlaban Rīgā ik mēnesi tiek izmitināti ap 600 Ukrainas bēgļu. Iepriekš Rīgā izmitināšana nodrošināta tikai ārpakalpojumā, bet jaunās pašvaldības telpas ļaus atkal izmitināt Ukrainas bēgļus uz 120 dienām.

Līdz šim Rīgā ukraiņus izmitināja 60 dienas, jo ilgāk nevarēja nosegt viesnīcu pakalpojuma izmaksas.

"Rīgai tādas vietas nebija vispār. Mēs izmantojām tikai ārpakalpojumu – hosteļus. Šīs 92 vietas ir Rīgas, un mēs atkal varam izmitināt arī uz 120 dienām, jo Rīga jau kopš 2022. gada septembra izmitina tikai uz 60 dienām, jo mums vienkārši nebija tā finansējuma," skaidroja Grūbe. "Šobrīd tās 92 vietas būs uz 120 dienām, un tālāk jau pēc piepildījuma skatīsimies – vai nu izmitināsim citur Rīgā uz 60 dienām, vai centīsimies novirzīt uz citām pašvaldībām. Tas, ka ir šī izmitināšana, ir svarīgi. Karš nav beidzies."

Miera osta ukraiņiem

Ēkas atklāšanā piedalījās arī Rīgas domes amatpersonas. Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs norādīja, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas līdzfinansējums projektam bija ap 150 000 eiro, bet no Rīgas pašvaldības telpu remontam un ierīkošanai atvēlēti 220 000 eiro.

"Atbraucot šurp uz vietas un domājot, kuru ēku pielāgot Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai, mēs secinājām, ka šī tiešām ir vieta, kuru var saukt par miera ostu. Jūs varat par to pārliecināties. Šeit ir no visām pusēm žogs. Šeit ir ļoti zaļa teritorija," sacīja Pelšs.

"Patiesībā šo ēku sākotnēji bija plānots atsavināt.

Šeit ir tāda kā privātmāja, te ir dziļi iebraucams ceļš, kur šī ēka atrodas starp privātmājām. Manuprāt, lai Ukrainas civiliedzīvotāji atgūtu mieru, šī vieta kalpos tieši tam.

Protams, koplietošanas telpas arī prasītos pēc uzlabojumiem, bet tas ir nākotnes scenārijs, uz ko mēs iesim un pieprasīsim finansējumu."

Tepat netālu atrodas arī vairākas skolas un bērnudārzi.

Karam ieilgstot, iedzīvotāju atsaucība bēgļu izmitināšanā arī ir sarukusi, norādīja Grūbe: "Tas ir dabīgi, ka pēc divarpus gadiem cilvēki ir pieraduši pie kara, un tās ziņas mēs dzirdam, nedzirdam. Bet ir jāatceras, ka karš nav beidzies, un ir jāturpina atbalstīt ukraiņus, kamēr viņi savā ziņā atbalsta mūs."

Ne visi bēgļi pagaidu izmitināšanas vietas izmanto maksimālo laiku – 120 dienas. Daļa uz pastāvīgām dzīvesvietām pārceļas arī agrāk.