Latviešu pulkvedis, zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris dzimis šajās mājās 1882. gadā. 1997. Kalpaka brāļa meita Ārija Kalpaka-Grundmane nolēma šeit izveidot piemiņas vietu, bet pēc viņas nāves sākās garas tiesvedības par īpašuma tiesībām un vēlmi nodot kompleksu valstij.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls (Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas Zemnieku savienības) skaidroja, ka mantojumu sākotnēji saņēmuši bruņotie spēki: "Bija atstāts mantojums, kas bija ļoti sarežģīta lieta ar garu nosacījumu sarakstu, saimnieciskās darbības pazīmēm. Tas mantojuma saņēmējs tajā brīdī bija bruņotie spēki, nevis Aizsardzības ministrija.
Bruņotie spēki pēc formulējuma nevar veikt saimniecisko darbību, līdz ar to šis testaments tika pieņemts, un tad mums sākās epopeja ar mantiniekiem."
Pašreizējā īpašniece, ASV dzimusī Jūlija Ārija Faltena, arī vēlas atdot īpašumu valstij, kas arī vēlētos to pārņemt savā paspārnē, taču tam traucē dažādi juridiski šķēršļi.
"Tas, kas šobrīd vienīgi līdz galam ir sakārtots, ir ekspozīcijas ēka. Mūra ēka, kas ir reģistrēta zemesgrāmatā, ir sakārtota un ir uz īpašnieces vārda. Pārējās ēkas mums ir būves bez subjekta, tas liedz ministrijai šobrīd pieņemt pozitīvu lēmumu," skaidroja Šķēls.
Īpašumu dokumentu sakārtošana ir pašreizējās īpašnieces rokās, tomēr sarunas ar ministriju turpinoties. Šajā vietā ik gadu tiek rīkoti regulāri pasākumi – pulkveža Kalpaka dzimšanas dienai veltīti pasākumi janvārī, Karoga svētki septembrī un Lāčplēša dienai veltīts piemiņas brīdis 11. novembrī, kā arī dažādi pasākumi ar jaunsargu un jauniešu iesaisti, taču īpašuma uzturēšana kārtībā prasa līdzekļus.
Ik gadu Aizsardzības ministrija piešķir mazliet virs 4000 eiro; vēl aptuveni 6000 eiro piešķir pašvaldība.
"Visām ēkām ir jāmaina jumta segumi, estrādītei prasītos arī lielākus darbus izdarīt. Te ir ļoti daudz, kas jādara un kā primārais – jumti. Tie ir 10 000 eiro vienai ēkai," norādīja Šķēls.
Kalpaka dzimtajās mājās norit vēl daudz citu pasākumu, kam dažreiz tiek saņemta arī kāda sponsoru nauda, taču, kā atzina vietējā vēstures zinātāja un pasākumu organizētāja Edīte Zaube, naudas vienmēr varētu būt vairāk: "Mūsdienu jaunatnei tas ir ļoti būtiski un ikvienam, arī man. Arī es šo gadu laikā mācos kaut kādu stiprumu, kopības un vienotības sajūtu. Īpaši to izjuta pēc Covid-19, kad jaunieši interesējās, vai kādas aktivitātes notiks."
Tas, kad īpašumu jautājums tiks sakārtots, šobrīd nav zināms.
