Pieteikumu tiesā iesniedza Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības nu jau atlaistās domes deputāti. Lieta ierosināta par Rēzeknes domes atlaišanas likuma 1. un 4. panta un Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 1. panta trešās daļas 2. punkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam.
Ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likuma 1. pantu dome tikusi atlaista, bet 4. pants un Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 1. panta trešās daļas 2. punkts noteic, ka līdz kārtējām domes vēlēšanām Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā darbojas pagaidu administrācija.
Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka ar apstrīdētajām normām ir izbeigta domes darbība un iecelta pagaidu administrācija, kas darbosies līdz kārtējām domes vēlēšanām 2025. gada 7. jūnijā. Šajā laikā Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā nedarbošoties demokrātiski leģitimēta dome kā vietējo iedzīvotāju ievēlēta pašpārvaldes institūcija. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas nav samērīgas un pārkāpj pašvaldības principu, jo liedz tai tiesības pašai pārvaldīt savu administratīvo teritoriju iedzīvotāju interesēs.
Satversmes tiesa uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2024. gada 23. septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024. gada 22. decembris.
Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Lēmumu vērsties Satversmes tiesā pieņēma šobrīd atlaistie deputāti pirmspēdējā domes sēdē.
Tagad pašvaldību vada pagaidu administrācija, kas plāno pieteikumu atcelt un lūgt Satversmes tiesai lietu anulēt.
Uzturēt domes pieteikumu pagaidu administrācijai būtu neloģiski – tā situāciju komentēja pagaidu administrācijas vadītāja Guna Puce.
"Primāri pamatā tas ir saistīts ar pašvaldības finanšu situāciju. Respektīvi, mēs neapšaubām, ka deputāti paši kā personu grupa varētu vērsties Satversmes tiesā, taču ne par pašvaldības resursiem," sacīja Puce.
Satversmes tiesā skaidroja, ka tā kā atlaistās domes funkcijas ir pārņēmusi pagaidu administrācija, tā ir tiesīga pieņemt lēmumus, arī saistībā ar pieteikumu tiesā. Nākamā administrācijas sēde, kad par pieteikumu varētu lemt, plānota nākamnedēļ.
KONTEKSTS:
Saeima 20. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja likumu, kas paredz atlaist Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domi.
Rēzekne pērn vasaras beigās nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu.
Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu piecu miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā.
Vēlāk gan pašvaldība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 3,5 miljoniem eiro, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju, un apstiprināja sabalansētu budžetu. Pēc budžeta apstiprināšanas dome ievēlēja arī jaunu priekšsēdētāju – līdzšinējo mēra vietnieku Alekseju Stecu ("Kopā Latvijai").
