Intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" Pujāts norādīja, ka jūlija pēdējās nedēļas iezīmē līdzīgu scenāriju kā pērn – ir būtiski samazinājies pārkāpēju skaits uz Polijas robežas ar Baltkrieviju, bet palielinājies uz Latvijas robežas.
Pēdējās trīs dienās Valsts robežsardze novērsusi 103 migrantu mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu.
Kopumā šogad no robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēts 3301 cilvēks, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti 12 cilvēki.
Pujāts norādīja, ka tas ir lielākais konstatētais migrantu skaits nedēļas nogalē šogad – piektdien tās bijušas 47 personas, sestdien – 30, bet svētdien – 26.
Šobrīd situācija esot līdzīga situācijai pērn, kad būtiski samazinājās pārkāpēju skaits uz Polijas robežas, bet paaugstinājās uz robežas ar Latviju. Robežsardzes priekšnieks pauda, ka to varot skaidrot ar reakciju uz noteiktiem ģeopolitiskiem notikumiem:
"Pagājušā gada 1. septembris bija iezīmējies ar to, ka stāsies spēkā prasība Krievijas pilsoņiem kārtot latviešu valodas prasības. Tikko tika pieņemts ierobežojums ieceļot Latvijā Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Līdz ar to reakcija uz noteiktiem politiskiem notikumiem, lai tādā veidā atriebtos Latvijai par tās pieņemtajiem lēmumiem."
Pujāts stāstīja, ka pēdējos mēnešos tiešā Latvijas valsts robežas tuvumā ir fiksētas personas, kuras neizskatās pēc migrantiem, bet gan pēc militārpersonām, par ko liecina personu apģērbs un uzvedība. Ir bijis gadījums, kad robežsargi reaģējuši uz vienu šādu personu, bet tā pagriezusies atpakaļ uz Baltkrieviju.
"Hibrīdkarš turpinās jau divarpus gadus, un nekas nav beidzies. Noprotams un mūsu novērojami liecina, ka iesaistās Baltkrievijas dienestu amatpersonas ne tikai šķēršļu nelikšanā, bet tieši nelikumīgas robežšķēršošanas organizēšanā un arī mūsu infrastruktūras bojāšanā. Es domāju, ka ir gaidāms pietiekami saspringts tālākais laiks, un nedomāju, ka ļoti būtiski mazināsies [nelikumīgā robežšķērsošana]. Viss atkarīgs no tā, cik pietiekami būs mūs resursi tikt ar šo galā," sacīja Pujāts.
Tāpat šogad samazinājies humānu apsvērumu dēļ uzņemto migrantu skaits.
Tostarp tādēļ, ka mainījies pārkāpēju profils – pārsvarā tie ir jauni vīrieši vecumā no 30 līdz 35 gadiem.
Viņš minēja, ka nereti personas sākumā saka, ka vēlas palīdzību no Latvijas, tomēr negrib tikt šeit piereģistrētas. Cilvēki vēlas nepamanīti nokļūt, piemēram, līdz Vācijai, kur pieteikties uz "ļoti dāsno pabalstu". Dominē migranti no Sīrijas, Afganistānas, Irānas, Indijas, Bangladešas.
Situācijas raksturojumam uz Latvijas–Baltkrievijas robežas piekrita arī biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" robežas monitoringa eksperte Anna Griķe:
"[Nelegālās migrācijas] Spiediens ir faktiski neesošs uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas, taču attiecībā uz Polijas–Baltkrievijas vai Latvijas–Baltkrievijas robežu tas ir svārstīgs arī saistībā ar dažādām politiskām diskusijām. Tas, ko var novērot – nedaudz samazinājies cilvēku skaits, kas mēģina šķērsot Polijas–Baltkrievijas robežu, bet, kā uzsvēruši kolēģi, plūsma uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ir bijusi vienmēr klātesoša un ir, kā arī pastāv vispārpieņemts viedoklis, ka šī Latvijas–Baltkrievijas robeža arī ir vieglāk šķērsojama, tāpēc šie cilvēki arī drīzāk izraugās, vai nu viņi paši, vai arī ar pārvadātāju palīdzību, tieši Latvijas–Baltkrievijas robežu."
Biedrības pārstāve gan uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka robežu patiesi ir viegli šķērsot, tā vairāk ir kā spekulācija. Piemēram, cilvēki, kas ir mēģinājuši šķērsot robežu, esot norādījuši, ka Polijas robežsargi esot stingrāki un izteikti vardarbīgi, bet Latvijā tā neesot.
Uz to, ka robežu šķērsot nav tik viegli, kā pirmreizēji šķiet, norādīja arī Pujāts, pozitīvi vērtējot veiktos ieguldījumus infrastruktūrā nelegālās imigrācijas ierobežošanai, proti, pašreiz robežsargiem ir vieglāk pārvietoties gar žogu, ir iespēja ātrāk konstatēt pārkāpumus, un arī fiziskā barjera neļauj cilvēkiem tikt pāri robežai.
Tiesa, personas gan esot labi aprīkotas, piemēram, ar instrumentiem, ar kuriem bojāt žogu. Mēģinājumu bojāt infrastruktūru ir daudz, atzina Pujāts.
Tāpat ir mainījusies arī pārkāpēju attieksme. Cilvēki paliek agresīvāki, nepakļaujas robežsargu prasībām, bēg. Bijuši gadījumi, kad robežsargiem jāpielieto fizisks spēks, speclīdzekļi, lai pārkāpējus savaldītu.
Uz Latvijas–Krievijas robežas gan situācija pašlaik esot mierīga, un Valsts robežsardze migrantu plūsmas pašreiz neredz. Sarežģītākā situācija gan ir kontrolpunktos, kur abu valstu pusēs ir diezgan liels skaits transportlīdzekļu, kas dodas gan vienā, gan otrā virzienā.
Lai stiprinātu drošību uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardze ir lūgusi palīdzību Igaunijas un Lietuvas robežapsardzības iestādēm, kā arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
KONTEKSTS:
Lai mazinātu sankciju apiešanas riskus, Eiropas Savienība, apstiprinot 8. sankciju pakotni pret Baltkrieviju, lielā mērā ir salāgojusi Baltkrievijai noteiktās sankcijas ar Krievijai noteiktajām sankcijām. Tostarp noteikts aizliegums no 2024. gada 16. jūlija liegt iebraukt Latvijā ar Baltkrievijas Republikā reģistrētiem transportlīdzekļiem caur Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas vietām.
Tikmēr kopš 2021. gada uz Latvijas-Baltkrievijas robežas turpinās migrantu centieni nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Pērn no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 13 863 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 428 cilvēki. Savukārt 2022. gadā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.
