Topošie pedagogi kopā ar programmas "Mācītspēks" organizatoriem ar pozitīvu satraukumu gaida jauna ceļa sākšanos.
Juris Surnajevs ir pabeidzis Latvijas Universitātes Matemātikas statistikas programmu un pašlaik jau strādā par skolotāju Limbažos. Viņš sacīja: "Man patīk. Man tiešām patīk tas, ko es daru. Es esmu nostrādājis jau vienu gadu Limbažu Valsts ģimnāzijā, man ir brīnišķīgs mentors Gunta Lāce, kas ir arī skolas direktore, kas arī atbalsta mani, palīdz ar padomiem, kā pareizi mācīt matemātiku, kā uzvesties klases priekšā, ļoti daudz no viņas nāk. Tad es atnācu šeit pēc jaunām zināšanām, lai uzzinātu no citiem kolēģiem varbūt kaut ko jaunu."
Savukārt Kristīne Krastiņa ir pabeigusi arhitektūras bakalauru programmu un šīs pārmaiņas profesijā redz kā sociālo misiju, un vēlas bērnus mudināt domāt radoši. Viņa pauda: "Domāju, ka savu profesiju varēšu ļoti forši transformēt, papildu zināšanas iegūstot "Mācītspēkā", iedvesmot bērnus uz radošu domāšanu, uz dažādiem radošiem uzdevumiem. Es ceru, ka man izdosies."
Bet Inese Ķestere, kas agrāk strādāja žurnālistikā un pēc šīs programmas būs latviešu valodas un literatūras skolotāja, stāstīja, ka pieteicās, jo vēlējās mainīt nodarbošanos: "Tas darbs tiešām ir interesants, bet kaut kādā brīdī man likās, ka es gribu dzīvē kaut ko citu padarīt. Arī vēl viena lieta, ka es rakstu grāmatas, tāpēc man tā literatūra un latviešu valoda, nu, tas arī ir mans. Tā ka diezgan organiska pāreja."
Jau piekto gadu īsā cikla pedagoģijas studiju programma "Mācītspēks" uzņem dažādu jomu profesionāļus, lai viņi gada laikā, mācoties un paralēli jau strādājot skolās, kvalificētos par pamatskolas un vidusskolas pedagogiem. Studijas attālināti jau sākās pirms nedēļas ar pedagoģijas pamatprincipu apgūšanu.
Programmas pirmā gada absolvente un kuratore Inese Beķere stāstīja, ka studijas tālāk tiks organizētas Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, kur topošie pedagogi arī dzīvos.
"Šajā nedēļā mēs dalīsimies jau pa mācību jomām – matemātiķi ar matemātiķiem, valodnieki ar valodniekiem – un iesim jau strukturēti cauri mācību priekšmeta sasniedzamajiem rezultātiem, uzdevumiem, veidiem, kā mācīt, kas vispār ir jāiemāca, kā to darīt, kā to novērtēt," atzīmēja Beķere.
Latvijas Universitāte ir šīs programmas vadošais partneris, bet mācības nodrošinās arī Daugavpils Universitāte un Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmija. Programmu var apgūt gan bakalaura, gan maģistra, gan arī doktora studiju absolventi, galvenais nosacījums – nedrīkst būt iepriekš iegūta izglītība pedagoģijā.
Šogad kopumā bija pieteikušies vairāk nekā 300 interesentu, bet uzņemti tikai 102 un visiem studijas ir valsts apmaksātas.
Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne Linda Daniela stāstīja, ka arī citās pedagogu studiju programmās nākotnē varētu sagaidīt budžeta vietas visiem, kuri piesakās.
"Principā šis algoritms – pamazām tiek domāts, ka tas būs arī uz citām skolotāju sagatavošanas programmām. Arī šogad tika izsludināts, ka budžeta vietu skaitu mēs palielinām, bet tas būs attiecībā pret uzņemto tieši tāpat, kā tas ir "Mācītspēkā". Es teiktu, ka patiešām no valsts lēmumu pieņemšanas perspektīvas arī daudz kas ir izdarīts, un mēs ceram, ka tas kopumā nesīs labumu," atzīmēja Daniela.
Beķere apgalvoja, ka šāda programma dod iespēju skolēniem iegūt padziļinātākas zināšanas konkrētajā jomā: "Tā sāls tam visam ir tas, ka šie cilvēki, kas ienāk nozarē no citas vides, nāk ar savu dzīves pieredzi un ar reālo, praktisko darba pieredzi citās nozarēs. Attiecīgi viņu mācītajā priekšmetā tas ir kā ļoti liels bonuss, jo pilnīgi noteikti bioloģiju mācīties ir interesantāk pie cilvēka, kurš dzīvē ir ārsts."
Katram no topošajiem pedagogiem tiek nodrošināts mentora atbalsts skolā. Pēc pirmā gada absolventi saņem 2. līmeņa profesionālo pedagoģijas diplomu un pēc tam var specializēties kādā no četrām profesionālās kompetenču pilnveides mācību programmām Latvijas Universitātē.
