Spodra Līne bija maza meitenīte, kad viņu sētā iebrauca cilvēkmērītāji. Tā 1936. gadā Piebalgā sauca profesora Prīmaņa vadītās ekspedīcijas. Katru bildēja, mērīja, anketās pierakstīja, ar ko slimojusi ģimene, kāds izskats. Šie dati padomju gados nosargāti un tagad digitalizēti.
Šovasar seno pētījumu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) mācībspēki un studenti atkārto ar mūsdienu metodēm. Un Spodra ir pirmā, kura atkal tiek svērta un mērīta.
"Par uzmērīšanu jau neko daudz nezinu... Kādi četri gadi bija? Vai arī nebija.... Nezinu, man tēvs neko nestāstīja," stāstīja Spodra.
Citi vietējie sanākuši, jo savulaik mērīti viņu senči.
"Vēsturiskais aspekts! Mana ome šeit ir mērīta, vecvectēvs. Varbūt nākotnē parādīsies kas interesants," sprieda pētījuma dalībniece Līva Brauere.
Vispirms dalībniekiem jāaizpilda anketa, un pat tās jautājumi ļauj daudz ko pateikt par piederību novadam.
"Vai tev patīk sēņot, vai tev garšo rūgts alus, vai tev patīk kaulēties... Ļoti cilvēcīgi jautājumi, katram jāpiedomā. Es domāju, būs ļoti interesanti," pauda brīvprātīgā Rēzija Krieviņa.
Pētījuma dalībnieki ir atsaucīgi:
"Man tas ļoti patīk, jo es esmu piebaldziete sestajā paaudzē, man vecmāmiņa ir mērīta un man liekas, ka šī ir tāda unikāla iespēja piebaldzēniem."
"Nē, nu vispār jau piebaldzēni ir slaveni ar savu augumu, savu domāšanu, idejām, tā kā tas ir likumsakarīgi!"
"Mēs esam ģimenē, dzimtā vēsturnieki, vīrs ir, mamma un es, mēs esam tādi, kas dzimtas vēsturi pētī."
Piebaldzēniem, kuri piedalās pētījumā, gan tiek mērīts asinsspiediens un plaušu tilpums, gan arī paši, kā arī vēl daudz un dažādi ir dati, kurus apkopo pētnieki.
Bet studentiem – pētījuma veicējiem – mirdz acis.
"Galvenais ir salīdzināt, kā cilvēki pa šo laiku ir mainījušies, ja salīdzina to 87 gadus veco pētījumu un mūsdienas, un kas paliek nemainīgs," atzina RSU studente Santa Vītoliņa.
"Lauka pētījums nav bijis patiešām sen, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pilnīgi noteikti nav bijis; asinsrites, ģenētiskais pētījums arī pilnīgi noteikti nav bijis! Tas ir unikāli!" uzsvēra RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta profesors Jānis Vētra.
"Mums būs arī ķermeņa mērījumi, kas ir tieši vērsti uz asimetriju noteikšanu sevišķi pieaugušiem cilvēkiem, mums ir diezgan daudz mērījumu bērniem, pusaudžiem, skoliozi noteikt, bet pieaugušajiem asimetrijas, kas ir ļoti bieži un izraisa muguras sāpes, bet teiksim tāds asimetrijas stāvoklis populācijas pētījumos īsti mērīts nav. Un vēl ir pēdas mērīšana, it sevišķi apavu izmēra noteikšana, kas ir diezgan liela problēma, kas Latvijā ir maz pētīta, un ar speciālu iekārtu nomērīt, kāds ir optimālais apavu izmērs cilvēkiem un tad ir ģenētiskais tests," stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes profesors Jānis Vētra.
Asins analīzes ļaus izdalīt piebaldzēnu genomu un noteikt saslimšanu risku, bet 3D skenēšana katra dalībnieka izskatu saglabās paaudžu paaudzēm. Un mazmazdēls redzēs, kāds reiz bija viņa vectēvs.
"Šie dati būs digitalizēti un viņiem varēs piekļūt jebkurā laikā," skaidroja pētījuma veicējs Māris Lācis.
Šī antropoloģiskā pētījuma pamatā ir savulaik jau veiktais datu apkopojums par piebaldzēniem un tagad šīs anketas ir digitalizētas, kas arī rosināja paskatīties, ir vai nav cilvēki laika gaitā mainījušies.
"Vecajās anketās, tātad, tajās, kas tika savāktas 1936.- 1938.gadā un tās bija vairāk, kā 4,5 tūkstoši anketas un katrā anketā bija 87 informācijas vienības, sākot tur ķermeņa garums, svars, dažādi apkārtmēri, bet arī vecāku, vecvecāku nāves cēlonis, ar ko slimots, nu dažādas tās informācijas vienības, nu un tagad, kad tas viss ir digitalizēts, tad rodas tāda sajūta, bet, kas tad notiek tagad, ka vajadzētu tam visam būt tādam turpinājumam," stāstīja Vētra.
1936.gada pētījumā piebaldzēnu mērīšanas ekspedīcija devās zirgu pajūgā no mājas uz māju, piebaldzēnus mērīja, fotografēja, dokumentēja arī veselības datus. Tagad šajā darbā palīgā nāk arī modernās tehnoloģijas.
Pētījuma dalībniekiem, kā stāsta šī pētījuma koordinatore Ella Frīdvalde – Andersone, tā būs arī iespēja pašiem uzzināt šo informāciju par savu veselības stāvokli.
"Tāda sava veida veselības karte, ko viņš šeit iegūs tajā pētījumā, kaut vai viņam izmērīs asinsspiedienu, viņš varbūt kādu laiku nav bijis pie daktera un nav mērījis, vai bērniem atklās, ka sāk skolioze veidoties un savlaicīgi jāmeklē speciālists, un šīs ģenētikas lietas arī es domāju, ka cilvēkus interesē, nu tāda papildus pievienotā vērtība ir tā medicīniskā konsultācija, ko piebaldzēni šeit saņems," sprieda Frīdvalde – Andersone.
Divās nedēļās pētniekiem paredzēts veikt 500 piebaldzēnu antropoloģisko izpēti, Ella Frīdvalde – Andersone vērtēja, ka lielāks interesentu skaits būs nedēļas nogalē, kad būs Vecpiebalgas svētki.
Pētnieki vecpiebaldzēnus vidusskolas telpās gaidīs šonedēļ, arī brīvdienās, bet Jaunpiebalgas kultūras centrā no 5.līdz 11.augustam.
