ĪSUMĀ:
- Rinkēvičs aicinājis uz tikšanos Rīgas pilī piecus politiskos spēkus.
- Rinkēvičs: Uzskatu, ka jauno Ministru kabinetu nepieciešams veidot ar iespējami plašu Saeimas vairākuma atbalstu.
- Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" atzīst valdības veidošanu no baltas lapas.
- Opozīcijā esošie Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie" pauž atbalstu Siliņai.
- Valdības izveides sarunās neiesaistītie opozīcijas politiskie spēki par Siliņu izteicās neglaimojoši.
Rinkēvičs uz tikšanos rīt, 23. augustā, aicinājis "Jaunās vienotības", Zaļo un zemnieku savienības, "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības un "Progresīvo" pārstāvjus.
Prezidents pauda, ka iepriekšējo konsultāciju laikā viņš no minētajiem politiskajiem spēkiem ir saņēmis "principiālu atbalstu manis izvirzītajiem valsts attīstības mērķiem un veicamajiem neatliekamajiem darbiem".
"Respektējot politisko spēku programmatisko redzējumu un šo spēku līdzšinējo darbību parlamentā, uzskatu, ka jauno Ministru kabinetu nepieciešams veidot ar iespējami plašu Saeimas vairākuma atbalstu.
Šāds valdības modelis būtu optimāls un rīcībspējīgs, veicot konkrētus risinājumus virknē Latvijas iedzīvotājiem būtiskos jautājumos.
Līdzās manis minētajām vidēja un ilgtermiņa prioritātēm tūlītējs uzdevums ir darbs pie 2024. gada valsts budžeta," teikts Rinkēviča paziņojumā.
Pēc līdzšinējām sarunām skaidri zināms, ka 14. Saeimā visplašāk pārstāvētā "Jaunā Vienotība" ir gatava uzņemties valdības veidotāja lomu, un "Jaunās Vienotības" izvirzītā Evika Siliņa ir vienīgā pretendente uz premjera amatu. Taču koalīcijas aprises vēl ne tuvu nav skaidras.
Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" atzīst valdības veidošanu no baltas lapas
Rinkēvičs pirms šo sarunu sākuma pauda aicinājumu veidot iespējami plašu koalīciju, taču līdzšinējie koalīcijas dalībnieki "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība tieši līdzšinējo trīsvienību kopā ar "Jauno Vienotību" aizvien saredz kā optimālāko arī turpmākajam cēlienam. Vienlaikus viņi atzīst "jaunu situāciju", kas nozīmē valdības veidošanas sarunas no baltas lapas un vēlamu plašākas koalīcijas izveidi.
Nacionālās apvienības pārstāvji sarunā ar prezidentu kā nākamās valdības galveno uzdevumu lokā šodien uzsvēra valsts drošības prioritāti, tajā skaitā – pabeigt robežas infrastruktūras ar Krieviju un Baltkrieviju izbūvi. Tāpat pārrunāti ekonomiskās izaugsmes un reģionu attīstības jautājumi. Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava par partijas iespējām iekļauties nākamajā valdībā izteicās atturīgi, taču atkārtoja iebildumus par "Progresīvo" iesaisti šajā procesā.
"Mēs faktiski neredzētu, ka Nacionālajai apvienībai būtu jāatbalsta tas vairākums, kas bija izveidojies pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurā ir "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Galvenais izslēdzošais elements ir tieši ideoloģiskās atšķirības, kas mūs šķir no "Progresīvo" frakcijas, bet arī kopumā, raugoties no valsts attīstības viedokļa, nebūtu pareizi, ka šādā koalīcijā Nacionālā apvienība mēģinātu iesaistīties tikai iesaistīšanās pēc," sacīja Dombrava.
"Progresīvie" gatavi meklēt kopsaucējus ar visiem
Atbalstu Siliņai premjera amatā pauž patlaban opozīcijā esošie Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Viņi kopā ar "Jauno Vienotību" veidotu koalīciju ar niecīgu pārsvaru Saeimā – tikai 52 balsīm.
Līdzšinējie koalīcijas partneri atbildi par iesaisti jaunajā valdībā nesniedz; to radīšot turpmākajās konsultācijās.
Valsts prezidentam nominējot Siliņu premjera amatam, partija "Progresīvie" iesaistītos jaunajā koalīcijā ar nosacījumu, ja gūs pārliecību par vienprātību jautājumos par papildu finansējuma nepieciešamību veselības nozarei, cilvēktiesību jautājumiem, kas ietver cīņu ar vardarbību un neiecietību, bērnunamu sistēmas izskaušanu Latvijā un dzīves apstākļu uzlabošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī trešo jomu – ilgtspējīgu ekonomikas attīstību. Nacionālās apvienības iebildumus pret "Progresīvo" iesaisti šajā procesā šīs partijas līderis Kaspars Briškens komentēja diplomātiski – ir jāspēj apsēsties pie viena galda un vismaz mēģināt sarunāties.
"Mēs pilnīgi noteikti ar visām partijām, tostarp Nacionālo apvienību, esam gatavi sēsties pie viena galda un beidzot runāt par idejām, par saturu, meklēt kopsaucējus. Mēs ļoti labi apzināmies, ka starp "Progresīvajiem" un Nacionālo apvienību ir ļoti būtiskas ideoloģiskas atšķirības, bet vismaz mēs no savas puses valsts interešu un stabilas valdības vārdā esam gatavi šīs ideoloģiskās domstarpības nolikt otrajā plānā, vismaz partnerus uzklausīt," pauda Briškens.
Rosļikovs un Šlesers neatbalsta "Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāti
Savukārt valdības izveides sarunās neiesaistītie opozīcijas politiskie spēki – partijas "Stabilitātei!" un "Latvija pirmajā vietā" – atzinīgi novērtē prezidenta pievērsto uzmanību tādām problēmām kā augstā inflācija, kredītlikmju sadārdzinājums, taču par nākamo valdību opozicionāri izteicās iznīcinoši.
Rosļikovs ir pārliecināts, ka premjera amatam nominēs Eviku Siliņu no "Jaunās Vienotības" un viņu nepārsteigšot, ja jaunajai koalīcijai pievienosies daļa "Apvienotā saraksta" pārstāvju.
Savukārt Ainārs Šlesers prognozēja, ka, neizveidojot profesionālu valdību, 1. novembrī sāksies partijas iniciēta parakstu vākšana Saeimas atlaišanai.
"Viss, ko mēs redzēsim turpmākos divus gadus, bet es ceru, ka ar mūsu darbu īsāku termiņu, ir ļoti mīksts un nekompetents valdības vadītājs, un apkārt viņam cilvēki, kuri par amatu gatavi upurēt visu, pat savus priekšvēlēšanu solījumus," sacīja Rosļikovs.
Tikmēr Šlesers pauda: "Veidojas pata situācija. Jo ilgāk partijas nespēs vienoties par spēcīgas profesionālas valdības izveidi, jo ilgāk cilvēkiem būs dota iespēja pārdomāt šo situāciju. Viss virzās uz to, ka šīs Saeimas atlaišana kļūst arvien reālāka."
KONTEKSTS:
Līdzšinējā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība krita pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem paplašināt koalīciju, iekļaujot tajā arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos", un nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.
Pēc Kariņa lēmuma atkāpties un vairs nepretendēt uz valdības vadītāja amatu "Jaunā Vienotība" premjera amatam virza labklājības ministri Eviku Siliņu.
Valsts prezidents iepriekš norādījis, ka nākamās valdības ilgtermiņa uzdevums ir virzīties uz ambiciozu mērķi 2030. gadā Latvijā sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo labklājības līmeni.
