Jau gadu visā valstī tiek rīkotas arī īpašas nodarbības. Vienā no šādām nodarbībām piedalījās arī četru bērnu mamma Santa. Vecākajam dēlam tika atklāts autiskais sindroms, un viņai tagad nākas pielāgot tam savu dzīvi.
"Līdz diagnozei mums ceļš bija tāls. Diezgan agri sāka runāt, un viņam bija labi attīstības rādītāji, tači citi simptomi rādīja jau kaut kādas pazīmes, ka viņa attīstībā nav normāla," atcerējās četru bērnu mamma Santa Zīmele.
Nodarbības organizē Irmgarde, arī viņas meita ir ar autisko sindromu. Ja bērni atrod kopīgu interesi, viņi sāk arī sadarboties, un tas ir ļoti svarīgi.
"Atrast bērnu īpašos talantus, dot viņiem iespēju sevi izmēģināt dažādās jomās. Vai tās ir kustības, stafetes spēle, kas ir sadarbība, kas ir svarīgi, dažādi muzikālie talanti, kas mums ir, kā arī lego, programmēšana, robotika, tehnoloģijas. Šīs ir tās sfēras," par nodarbībām stāstīja Latvijas Autisma apvienības projektu koordinatore Irmgarde Košeļeva.
Gan Irmgardi, gan Santu satrauc garās rindas pie speciālistiem, kā arī viņu pieejamība reģionos, tāpēc dibināta Latvijas Autisma apvienība.
Rīkot nodarbības novados ir izaicinoši, jo nav prognozējama atsaucība, grūti arī atrast un uzrunāt vecākus, jo pēc iepriekšējās ne tik labās pieredzes viņi uzmanīgi izvēlas pasākumus un nodarbības, ko apmeklēt.
"No sākuma uztraucās – kā bērns tur jutīsies un kā būs, bet beigās viņi bija piecas stundas viņi redzēja, ka visas šīs piecas stundas bērns darbojas, viņš labprāt darbojas ar māliem, labprāt strādā ar robotiku, varbūt viņš nekad to nav mēģinājis, bet viņš pat programmē un dara," stāstīja Latvijas Autisma apvienības projektu vadītāja Līga Radiņa.
Projekts reģionos tiek īstenots vienu gadu. Nodarbības rīko tur, kur ir vislielākā atsaucība.
Lielākā problēma Latvijā ir tā, ka diagnostika ir ilga – gan garo rindu, gan speciālistu pieejamības dēļ. Valsts apmaksā veselības aprūpes un diagnostikas pakalpojumus. Šobrīd oficiāli reģistrēti aptuveni 500 bērni ar autiskā sindroma spektru, taču viņu skaits noteikti ir lielāks.
