Mērķis par trešdaļu samazināt smagi cietušo un bojāgājušo skaitu iekļauts informatīvajā ziņojumā "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.–2027. gadam starpposma ietekmes izvērtējums", kurā iekļauti arī priekšlikumi.
"Tai skaitā jāizveido nodalīta gājēju un veloceļu infrastruktūra, jāievieš nulles tolerances politika pret pārgalvīgu braukšanu un ceļu satiksmes dalībnieku kontroles pastiprināšana. Tikpat būtiski ir nodrošināt kompensācijas mehānismu par morālo kaitējumu, kas radies ar infrastruktūru saistītu negadījumu rezultātā," uzsver satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Tāpat priekšlikumi ietver mikromobilitātes pakalpojumu drošības uzlabošanu, nosakot pienākumu pakalpojumu sniedzējiem ieviest reakcijas testus visām transportlīdzekļu nomām brīvdienu naktīs.
Ir arī priekšlikums nodrošināt plašāku informatīvo atbalstu, lai uzsvērtu iespēju attīstības projektos izmēģināt jaunus infrastruktūras risinājumus, kā arī izstrādāt visaptverošu rokasgrāmatu negadījumos cietušajiem un viņu ģimenēm.
Joprojām aktuāls ir jautājums par naudas soda piemērošanu, ja noteiktais ātrums tiek pārsniegts līdz 10 km/h. Ceļu satiksmes negadījumu statistika liecina, ka līdz 2024. gada 20. augustam uz ceļiem Latvijā ir bojāgājušas 63 personas, savukārt līdzvērtīgā laika periodā pērn – 88 personas. Vērtējot statistiku attiecībā pret pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijā pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos ir bojāgājušas 76 personas uz miljona iedzīvotājiem, kamēr vidēji ES tās ir 46 personas, bet, piemēram, Zviedrijā – 21 persona.
Lielākā daļa transportlīdzekļu vadītāju Latvijā brīvā plūsmā neievēro atļauto braukšanas ātrumu. Pētījumos novērots, ka tikai 29% vieglo automobiļu ārpus apdzīvotām vietām ievēro atļauto braukšanas ātrumu 90 km/h. Savukārt vietās, kur izvietoti radari, atļauto braukšanas ātrumu 90 km/h ievēro aptuveni 83% automobiļu.
