Diskusijā 18. septembrī kandidāti debatēja par tautsaimniecību un nodokļiem. Iekavās aiz kandidātu vārdiem norādīts, cik problemātiskus apgalvojumus viņu teiktajā konstatējām. Diskusijas atšifrējumu lasiet šeit.

Piedalījās Raimonds Čudars un Jānis Reirs no "Jaunās Vienotības", Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības, Ivars Zariņš un Igors Pimenovs no "Saskaņas", Jānis Dinevičs un Jānis Vucāns no Zaļo un zemnieku savienības, Skaidrīte Ābrama no "Progresīvajiem" (1), Andris Kulbergs un Māris Kučinskis no "Apvienotā saraksta" (1), Juris Pūce no "Attīstībai/Par!", Pāvels Kuzmins no "Stabilitātei!" (1), Normunds Grostiņš no Latvijas Krievu savienības (1), Krišjānis Feldmans no "Konservatīvajiem" (1), Vilis Krištopans no "Latvija pirmajā vietā" (2), Aivars Strakšas no "Katram un katrai".

Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā") par darbaspēka nodokļiem

Drīzāk nav taisnība

Diskusijas laikā Krištopans jautāja: "Kāds var pateikt, kur ir lielāki darbaspēka nodokļi nekā Latvijā? 27 valstīs?" un pats arī atbildēja: "Nevienā!" Uz kāda diskusijas dalībnieka atbildi, ka tie ir augstāki Zviedrijā, Krištopans atbildēja noraidoši.

Darbaspēka nodokļi ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Pēc OECD datiem, Latvijā šo nodokļu likmes nav augstākās Eiropā.

"Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece "Re:Check" skaidroja, ka darba nodokļu slogu labi atspoguļo tā sauktā darbaspēka izmaksu nodokļu plaisa (tax wedge of labour costs), kuras aprēķinos tiek ņemti vēra iepriekšminētie darbaspēka nodokļi un nodokļu atvieglojumi, kā arī darba devēja izmaksas. Tā parasti atšķiras dažādiem algu līmeņiem un mājsaimniecībām atkarībā no apgādājamo skaita. Pēc OECD datiem, Latvija nevienā ienākumu līmeņa un apgādājamo skaita kombinācijā nav pirmajā vietā ne Eiropā, ne starp OECD valstīm.

Tiesa, kā skaidroja Buceniece, "Latvijā ir augstāki darbaspēka nodokļi nekā virknē valstu, ar kurām konkurējam starptautiskajos tirgos". Tajā skaitā augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Darbaspēka nodokļu slogu Baltijas valstīs "Swedbank" ekonomisti analizējuši iepriekš. 

"Re:Check" sazvanījās ar Vili Krištopanu, kurš teica, ka "Zviedrijā neapliekamais minimums ir divi tūkstoši, bet kāds man mēģina iestāstīt, ka Zviedrijā ir lielāki darbaspēka nodokļi nekā Latvijā." Tomēr OECD datos redzams, ka nevienā kombinācijā Latvijā darbaspēka nodokļu plaisa nav augstāka kā Zviedrijā.

"Re:Check" lūdza, lai Krištopans norāda konkrētu avotu, bet viņš to nesniedza: "Ļoti daudz dažādi – ir gan "Eurostat", visvisādi, nu!" Sarunas noslēgumā "Re:Check" žurnālists atbildes vietā saņēma draudus no Krištopana: "Jūs varat rakstīt, ko jūs gribat, bet es jūs uzreiz izsmērēšu pa sienām pēc tās jūsu publikācijas." 

Krišjānis Feldmans ("Konservatīvie"): Ir dubultots finansējums zinātnei

Nav taisnība

Diskutējot par ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, Feldmans norādīja uz valdības sasniegto: "Bet attiecībā uz to spēju ģenerēt pievienoto vērtību – tikai šis gads ir pirmais, kad ir dubultots finansējums zinātnei". 

Tā nav taisnība. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ziņojusi, ka šogad zinātnei papildus piešķirti 12,2 miljoni eiro, un tas ir lielākais finansējuma pieaugums kopš 2008. gada. IZM arī skaidrojusi, ka tā sauktais zinātnes bāzes finansējums palielināts par 30% un sasniedz aptuveni 35 miljonus eiro. Kopumā IZM budžetā šogad zinātnei paredzēts atbalsts vairāk nekā 61 miljona eiro apmērā. Daļa zinātnes finansējuma ir arī Ekonomikas ministrijas budžetā. Feldmans "Re:Check" atzina, ka debatēs kļūdījās.

Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"): 130 000 cilvēku ir ēnu ekonomikā, jo maksātnespējas administratori sēž virsū

Drīzāk nav taisnība

Kulbergs diskusijā norādīja, ka dārgākais resurss valstī esot cilvēki, tātad mūsu darbaspēks, kā arī piebilda: "Mums 130 000 cilvēku ir iespiesti ēnu ekonomikā vai aizbraukuši ārpusē. Tā ir realitāte, viņi nav atgriezušies, un viņi kultivē ēnu ekonomiku, nevar atgriezties darba tirgū, jo viņu maksātnespējas administratori sēž viņiem virsū." Kulbergs piedāvāja šos cilvēkus amnestēt. Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") Kulbergam gan norādīja, ka vienai daļai no šiem cilvēkiem ir uzturlīdzekļu parāds, proti, viņi neuztur savus bērnus.

"Re:Check" jautāja Kulbergam, kur viņš smēlies informāciju par šādiem datiem. Viņš rakstiskā atbildē vēlreiz norādīja uz vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku, kas nav atgriezušies darba tirgū un nevarot to izdarīt esošo parādu dēļ. Kulbergs norādīja, ka datus par cilvēku skaitu saņēmis no bijušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas Ilzes Cīrules (kura 2018. gadā devās mūžībā), kad uzsākuši diskusiju par autoservisu mehāniķu "masveida migrēšanu uz kaktu servisiem", jo viņi izvairījušies no parādu piedziņas. 

Kulbergs precizēja, ka debatēs par vainīgajiem nosaucis maksātnespējas administratorus, taču patiesībā runājis par tiesu izpildītājiem.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei (LZTIP) ir dati par piespiedu izpildei nodoto lietu skaitu, bet ne cilvēku skaitu. 2021. gadā ierosinātas 154 053 jaunas lietas, liecina LZTIP informācija. Savukārt kopumā gada sākumā bija 453 993 lietas. Padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka "Re:Check" norādīja, ka parādnieks var būt arī juridiska persona, kā arī vienam cilvēkam var būt vairākas lietas. Rekords vienam parādniekam bijis ap 150 lietu. 

Padomes priekšsēdētāja Kruka vērtē, ka cilvēku nonākšanu ēnu ekonomikā nevar tik tieši saistīt ar parādsaistībām. Nevarot arī teikt, ka parādiem vispār nav ietekmes uz cilvēku nonākšanu ēnu ekonomikā. "Drīzāk tā ir cilvēka attieksmes problēma. Vēl ir ļoti svarīgi, kas tie ir par parādiem, jo ļoti bieži tie ir kā protesti. Speciāli, apzināti nemaksā sodus, nemaksā nodokļus, jo pie reizes arī savu valstisko attieksmi pauž," skaidro Kruka. 

Vairums jeb 60% no pērn piespiedu izpildei nodotajām lietām bija par neizpildītām saistībām administratīvo pārkāpumu lietās. Tāpat taisnība, ka daļa parādnieku ir uzturlīdzekļu nemaksātāji. No pērn piespiedu izpildei nodotajām lietām 36% gadījumu (56 012 lietas) bija parādu piedziņa civillietās, kur ietilpst arī uzturlīdzekļu nemaksātāji. Tikmēr krimināllietās pērn – 4%. 

Pāvels Kuzmins ("Stabilitātei!") par Lietuvas iedzīvotāju skaitu un imigrāciju

Puspatiesība

Kuzmins diskusijā teica, ka Latvijā katru gadu samazinās cilvēku skaits, kamēr "Lietuvā cilvēku proporcija jau aug." Sarakstē ar "Re:Check" Kuzmins precizēja, ka domājis gan populāciju kopumā, gan imigrantu skaitu.

Par iedzīvotāju skaitu Lietuvā viņam nav taisnība. Gan pēc Lietuvas oficiālā statistikas portāla, gan iedzīvotāju reģistra datiem, desmit gadu laikā Lietuvā nav būtiski pieaudzis iedzīvotāju skaits; gluži pretēji – tas ir samazinājies. Tiesa, 2021. gadā bijis neliels pieaugums, taču šogad iedzīvotāju skaits atkal kļuvis mazāks.  

Savukārt imigrantu skaits ar katru gadu aug abās valstīs, lai gan Lietuvā stipri straujāk. Pēc Lietuvas oficiālās statistikas portāla datiem, kopš 2010. gada ar katru gadu valstī ieceļojošo cilvēku skaits pieaudzis (izņemot periodu no 2015. līdz 2017. gadam). Arī Latvijā, lai gan mazāk nekā Lietuvā, katru gadu uz dzīvi pārceļas arvien vairāk citu valstu iedzīvotāju. Izņēmums bija 2020. gads, kad sākās pandēmija. 

Lietuvā kopš 2019. gada ir pozitīvs migrācijas saldo – imigrantu un emigrantu starpība. Latvijā tas kopš neatkarības atgūšanas ir bijis negatīvs, bet pēdējos divpadsmit gadus vienmērīgi tuvojas pozitīvai vērtībai.

Normunds Grostiņš (Latvijas Krievu savienība) par ieņēmumu dienestiem Senajā Ēģiptē

Drīzāk nav taisnība

Diskusijā Grostiņš noraidīja Krišjāņa Feldmana ("Konservatīvie") ieteikumu, ka korupciju Valsts ieņēmumu dienestā varētu mazināt, palielinot pārvaldes atalgojumu. Grostiņš viedokli pamatoja, citējot vēstures piemēru – sengrieķu vēsturnieka Hērodota aprakstu par Ēģipti. "Vēsturē principā šo lietu, cīņu ar korupciju ieņēmumu dienestā risina tūkstošiem gadu, to apraksta sengrieķu vēsturnieks Hērodots par Ēģipti, un viņš saka, ka attiecīgi sākumā faraons domāja, ka vajag palielināt algu. Kas sekoja pēc algu palielināšanas? Sāka prasīt lielākus kukuļus. Viņš izdomāja nākamo soli – var nogriezt degunu, izraidīt no valsts. Kas notika tālāk? Arābijā izveidojās pilsētas, kur dzīvoja cilvēki bez deguniem," skaidroja Grostiņš.

Hērodota (488.–428. g. p.m.ē.) vienīgajā grāmatā par Ēģipti ir pieminēts gadījums, kurā Faraons Aprijs (miris 567. g. p.m.ē.) sodījis ziņnesi Patarbemi ar deguna nogriešanu. Tomēr gadījums nav bijis saistīts ar nodokļiem vai korupciju kādā valsts iestādē. "Re:Check" vērsās pie trim eģiptologiem no Kembridžas Universitātes un Mančestras Universitātes – neviens no viņiem neapliecināja, ka Grostiņa stāsts ir patiess.

Kembridžas Universitātes profesors un eģiptologs Aleksandrs Lokšonovs skaidro, ka Ēģiptē laika posmā no 1550. līdz 1070. gadam p.m.ē. degunu un ausu amputācija bija biežs sods. Līdzīgu informāciju "Re:Check" sniedz arī Mančestras Universitātes eģiptoloģe Džoisa Tildesleja.

Lokšonovs norāda uz savu pētījumu akadēmiskajā žurnālā Journal of the Economic and Social History of the Orient, kurā teikts, ka visbiežāk šo sodu piemēroja par nepatiesas liecības sniegšanu, zvēresta laušanu vai laulības pārkāpšanu. Nav pamata domāt, ka deguna vai ausu amputāciju īpaši bieži piemēroja saistībā ar korupciju valsts iestādēs. Turklāt jāpiebilst, ka Lokošonova minētais periods ir 500 gadus pirms Hērodota aprakstītā laika. Ēģiptē, iespējams, ir bijusi apmetne Rhinocolura, kurā it kā mita šādā veidā sodīti cilvēki. Lokšonovs skaidro, ka liecības par šo vietu, iespējams, nav akurātas. Personiski pētnieks uzskata, ka, ņemot vērā  amputācijas fiziskās sekas, šāda pilsēta nav ticama, bet ne neiespējama. Šaubas par pilsētas eksistenci "Re:Check" pauž arī Mančestras Universitātes eģiptologs Hjū Tvisons Deivīss.

"Re:Check" centās sazināties ar Grostiņu, bet tas neizdevās.

 Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā") par ēnu ekonomiku

Nav taisnība

Krištopans runāja par ēnu ekonomikas izmaksām valstij, it kā citējot Stokholmas ekonomikas augstskolas Rīgā ("SSE Riga") profesora Arņa Saukas pētījumu: "Ēnu ekonomikas pētījums Saukam: 3,7 miljardi aplokšņu algas, 2 miljardi neuzrādīti ienākumi, divi miljardi neuzrādītie darbinieki." Krištopana minētie skaitļi ir nepareizi.

Saukas un "SSE Riga" profesora Tāļa Putniņa pētījuma prezentācijā teikts, ka Latvijā 2021. gadā ēnu ekonomikas indekss bija vidēji 26,6%, kas nozīmē neiekasētus nodokļus aptuveni 2,7 miljardu eiro vērtībā. Pētnieki norāda, ka 2021. gadā 23,8% ēnu ekonomikas veidoja neuzrādītie darbinieki, 30% bija neuzrādītie ienākumi, bet 46,2% – aplokšņu algas. 

Ēnu ekonomiku veidojošās komponentes 2021. gadā Latvijā

Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie") par jaundzimušo pabalstiem

Drīzāk nav taisnība

Ābrama stāstīja, ka partijas "Latvija pirmajā vietā" solītais 5000 eiro pabalsts par katru jaundzimušo var radīt milzīgu slogu sociālā atbalsta sistēmai. Viņa savu viedokli pamatoja ar piemēru no ārzemēm: "Bet kā jūs risināsiet to sociālo slogu, kas pēc tam būs? Jo bija Āzijas valstī, kur arī ieviesa milzīgu pabalstu, pēc tam tas viss nogūlās uz sociālajiem darbiniekiem."

Ābrama "Re:Check" skaidroja, ka informāciju ņēmusi no investora un Rokfellera fonda priekšsēdētāja Ručīra Šarmas grāmatas "10 noteikumi veiksmīgām valstīm". Šarmas grāmatā minēts šāds gadījums Kanādā, nevis kādā Āzijas valstī. Grāmatā teikts, ka Kanādā jaundzimušo pabalstu ieviesa 1988. gadā, bet ar laiku to pārtrauca, jo galvenokārt naudu saņēma nabadzīgas sievietes un viņu bērni valstij radīja lielas sociālās palīdzības izmaksas. Tomēr Šarma savam apgalvojumam nesniedz nekādus pierādījumus. Vienīgā atsauce, ko viņš norāda, ir kāds Kanādas ziņu vietnes "National Post" raksts, kurā šāda informācija nav minēta. Zinātniskās literatūras meklēšanas rīkā "Google Scholar" "Re:Check" neizdevās atrast pētījumus, kas liecinātu, ka vienreizēji jaundzimušo pabalsti nākotnē radītu slogu sociālajiem darbiniekiem.

Jāpiebilst, ka šādu pabalstu iespaids uz dzimstību arī nav viennozīmīgs. Piemēram, 2009. gadā tika publicēts pētījums, kurā analizēja Austrālijas jaundzimušo pabalsta (3000 AUD) ietekmi uz dzimstību. Pētnieki secināja, ka pabalsta devums dzimstībai bijis neliels. Savukārt pētījums par līdzīgu programmu Kvebekā (Kanādā) secināja, ka jaundzimušo pabalsti korelē ar trešā bērna dzimšanu ģimenē. Iespējams, tādēļ ka pabalsts būtiski pieauga par katru nākamo bērnu – 500 CAD par pirmo, bet 8000 CAD par trešo. Šveicē pētnieki novēroja, ka pēc pabalsta ieviešanas palielinājās dzimstība, it sevišķi nabadzīgām vai vidusslāņa sievietēm.

Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā") : nekustamā īpašuma nodoklis ir tikai 170 miljoni

Nav taisnība

Debatēs par nodokļu politiku un nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) Krištopans sacīja, ka viņa partija to atcels: "Mēs vispār atcelsim nekustamā īpašuma nodokli, tāpēc ka viņš ir tikai 170 miljoni, kam nav nekāda fiskāla ietekme. Jūrmala parāda – Truksnim neviens nemaksā. 90% atlaidi visiem. Rīgai miljards budžets, simt tūkstoši – desmit procenti nekustamā īpašuma nodoklis."

Citi diskusijas dalībnieki Krištopanam norādīja, ka Rīgas budžetā NĪN apmērs ir nevis simt tūkstoši, bet simt miljoni, un viņš tam piekrita. Galvaspilsētas budžetā šogad no īpašuma nodokļiem plānots ieņemt 110 miljonus eiro. Taču kopējie plānotie NĪN ieņēmumi saskaņā ar Finanšu ministrijas Re:Check sniegto informāciju šā gada budžetā ir 234 miljoni eiro (nevis 170 miljoni eiro).

Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta  – viedoklis.