Vietu nav! Šādu uzrakstu droši var uzlikt uz slimnīcas "Ģintermuiža" vārtiem. Šī ir vienīgā vieta, kur valsts programmā ārstē bērnus, kuri dzer.
"Tūlīt un tagad uzreiz? Nē! Ir jāgaida rindā. Šobrīd pieaugušajiem uz ārstēšanās programmām jāgaida rindā apmēram divi mēneši. Bērnus mēs šobrīd pierakstām uz jauno gadu," stāstīja slimnīcas "Ģintermuiža" Narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Caune.
Viņa ir ārste ar ļoti lielu pieredzi un tikpat lielām sāpēm par to, ka bērnu programmai atvēlētas tik maz vietas un finansējuma.
"Mūsu programma diemžēl ir vienīgā valstī. Piecas vietas! Bet lietotāju skaits, kam būtu nepieciešama šī motivācija un pievērst uzmanību tam, ka dzīvot skaidrā ir vienīgā normālā dzīve, kas nodrošina to, ka izaug veseli cilvēki, ir ļoti, ļoti daudz. Motivācijas programmā jaunākais ir 12 gadi. Jo mēs no 12 arī uzņemam. Neatliekamajā palīdzībā mēs uzņemam no 14 gadu vecuma. Jo jaunākiem bērniem ir pediatrs vajadzīgs. Savukārt ambulatori jaunākais pacients man bija...10 gadi," atzina Caune.
Viņa novērojusi, ka daudzās ģimenēs alkohols tiek uzskatīts par mazāko ļaunumu.
"Daudzi vecāki ir gatavi pievērt acis uz to, ka pusaudži iedzer. Ka tikai nelieto narkotikas. Tā filozofiski es teiktu, ka jāatceras nolūks.
Kāpēc tad dzer? Lai nedzirdētu, nejustu, nedomātu. Jo atkarība ir labsajūtas sistēmas saslimšana. Jo vairāk ir stresa, nedrošības, nepārliecības. Alkohols ir pieejamākais.
Es teiktu, ka šobrīd sabiedrībā attieksme pret alkoholu ir ļoti vieglprātīga," sprieda "Ģintermuižas" Narkoloģiskā dienesta vadītāja.
Šīs slimnīcas ārsti ir stažējušies Zviedrijā. Un, ja tas būtu iespējams, tieši zviedru alkohola tirdzniecības modeli ieviestu dzerošajā Latvijā.
"Gluži tāpat kā ieroču tirdzniecība. Kur ir stingra uzskaite. Kur nav tik vienkārši. Un pieejamība – divas reizes nedēļā. Ja plāno pasākumu, var sagatavoties. Iegādāties. Kā Zviedrijā. Atkarībai kā tādai sociāli veicinošie faktori ir viena ļoti būtiska sadaļa. Savukārt valsts politika, pieprasījumi, pieejamības regulēšana ir viena ļoti svarīga sastāvdaļa. Mēs gadiem ilgi runājam par latiņas pacelšanu uz 21 gadu, kas fizioloģiski ir ļoti likumsakarīgi. Bet līdztekus ir izglītošanas programmas," teica Caune.
Un, lai gan tam nav pierādījumu zinātniski, viņas praksē tiešām ir ģimenes, kur dzer visi. Sākot no vecvecākiem, beidzot ar bērniem. Jo tā ir vienīgā nosacīti normālā dzīve, ko bērns iemācās.
"Nav pierādījumu pārmantojamībai kā tādai. Bet novērojumi liecina, ka bērniem ir paaugstināts risks. Gan tīri fizioloģiski, jo ir mazāka pretestība etilspirtam. Gan arī psiholoģiski. Ģimenes modelis. Ģimenē, kurā dzer, bērns ierauga, ka tā ir norma. Vecāki sadzērušies, skandalējas. Un bērns to pieņem par normu. Tas ir visbriesmīgākais," atzina Caune.
Tāpēc ārstus Ģintermuižā pārsteidz tas, ka vispār par stingrākiem aprites noteikumiem vēl kāds ir gatavs diskutēt vai tos apstrīdēt. "Mēs gribam tautu, kas pamazām iet bojā? Vai gribam tautu, kas ir vesela?"
