ĪSUMĀ:
- Kādas sievietes sociālajos tīklos publicēta bilde ar mākslīgo intelektu pārvērsta par kailfoto.
- Viltus kailfoto kāds svešinieks nopublicējis tīmeklī.
- Sieviete plāno ar juristu palīdzību vērsties Valsts policijā un arī Datu valsts inspekcijā.
- Tehnoloģiju entuziasts – no šādām situācijām neviens nav pasargāts.
- Datu valsts inspekcija šādos gadījumos iesaka vērsties tiesā par goda un cieņas aizskārumu.
Mākslīgais intelekts var pārveidot fotogrāfijas dažu sekunžu laikā. Arī izģērbt oriģinālajā fotogrāfijā apģērbtus cilvēkus. Tieši to piedzīvoja studente un aktīviste Selma Levrence. Viņa sociālajā tīklošanās vietnē "X" ievietoja savu fotogrāfiju, un apraksta vietā pievienoja savu bankas konta numuru un paziņojumu, ka šonedēļ viņai ir dzimšanas diena.
Kāds cits – anonīms – lietotājs ar mākslīgā intelekta palīdzību sievieti izģērba un šo attēlu publicēja.
Lai gan viņš vēlāk ierakstu dzēsa, tas, kas nokļuvis internetā, tur paliek uz visiem laikiem.
Anonīmā konta īpašnieks par sevi norādījis tikai to, ka ir divu meitu tēvs. Latvijas Televīzija jautāja viņam, kāpēc publicējis erotiskā stilā rediģētu attēlu.
"Gulēt aizgāju ar sajūtu, ka būs sanācis labais joks, kas noteikti nepaliks nepamanīts," viņš atbildēja.
Sieviete konsultējas ar juristiem
Latvijas Radio sazinājās ar Levrenci, kura šo notikumu traktēja kā vardarbību pret sievietēm:
"Diezgan drausmīgi, jo šī ir dzimtē balstīta vardarbība. Neviens neizveidotu šādu fotogrāfiju par kādu vīrieti, ja viņš vienkārši ieliktu kaut kādu savu bildi. Mēs redzam, ka tā ir skaidra pret dzimti vērsta vardarbība, dzimtē balstīta vardarbība, kas ir vērsta pret sievietēm. Tas ir diezgan drausmīgi.
Tagad jau tā bilde ir izdzēsta, bet tas nenozīmē, ka tās nekur vairs nav. Tas nozīmē, ka, meklējot manu vārdu, to tāpat varēs atrast."
Sieviete norādīja, ka pašlaik norit konsultācijas ar juristiem, lai vērstos Valsts policijā. Plānots arī vērsties Datu valsts inspekcijā, jo šis nodarījums skar arī biometriskos datus.
Datu valsts inspekcija Latvijas Radio norādīja, ka līdz šim nav saskārusies ar gadījumiem, kas būtu saistīti ar mākslīgā intelekta ģenerētām fotogrāfijām, bet situācijās, kas varētu izraisīt privātuma un goda un cieņas aizskārumu, ieteica rīkoties šādi: vispirms būtu ieteicams vērsties pie publikācijas autora ar pieklājīgu lūgumu attēlu izdzēst; ja šāda pieeja nenes vēlamo rezultātu, persona var vērties pie attiecīgā sociālā tīkla administrācijas, izmantojot opciju "report" (no angļu valodas – ziņot).
Tomēr, ja persona uzskata, ka attēls vai tā publicēšana ir radījusi kaitējumu, inspekcija iesaka vērsties tiesā par goda un cieņas aizskārumu.
Vai mākslīgā intelekta ģenerēti attēli būs norma?
Programmatūras inženieris un tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš norādīja, ka šādas fotogrāfijas izveide prasa vien dažas sekundes, un attēls var būt pārsteidzoši kvalitatīvs un ticams. Strazdiņš norādīja, ka pasargāt no šādiem gadījumiem sevi īsti nav iespējams:
"Neko tur nevarēs izdarīt. Kailfoto būs pilnīgi norma. Jautājums, ko nozīmē sevi no kā pasargāt? No tā, ka kāds uzģenerēs fotogrāfiju kailfoto? No tā pasargāt nevar. Kādas varētu būt sekas? Kaut kāda šantāža vai vēl kaut kas. Vienkārši šantāža būs jāignorē. Izsmiešana?
Cilvēkiem jāskaidro, ka mākslīgais intelekts ir spēcīgs. Es domāju, ka nākotnē droši vien par tādām lietām vairs nesmiesies, jo tā būs norma.
Līdz ar to es domāju, ka šobrīd nav īsti pat veida, kā rīkoties vai ko darīt, jo izskatās, ka tas ies tajā virzienā – tā būs ikdiena."
Strazdiņš norādīja, ka mākslīgais intelekts cilvēkiem ar sliktiem nodomiem atvieglos iespēju darīt savus ļaunos darbus. Viss, ko var darīt, ir iet laikam līdzi un mācīties kritisko domāšanu – ir kritiski jāizvērtē viss, ko mēs redzam, pat tad, ja tas izskatās vai izklausās īsts un ticams. Ja kādreiz ar to izteiktāk saskārās slavenības,
tad tagad un nākotnē par šādu mākslīgā intelekta ļaunprātīgas izmantošanas upuri var kļūt ikviens.
Šī problēma kļūst tikai lielāka, Latvijas Televīzijai norādīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Ir teju pasaulē slaveni piemēri, kur, piemēram, rediģētas un ar mākslīgo intelektu radītas bildes ar Romas pāvestu.
Sārts pauda, ka šādus rīkus plaši izmanto arī tagad Amerikā – vēlēšanu laikā:
"Vienīgais, par ko var brīnīties, ka, par laimi, Latvijā viņi ir tik maz izmantoti. Jau šobrīd ir grūti noteikt, kas ir reāls saturs un kas ir mākslīgā intelekta ģenerēts. Šī tendence tikai palielināsies. Būs arvien mazāk tāda pilnīgi autentiska satura."
Ir programmas, kuras ļauj noteikt, vai bilde ir mākslīgi radīta. Bet tās ne vienmēr nostrādā, atzīmēja Sārts:
"Maigi izsakoties – nepilnīgas.
Tas rada papildu problēmu: ja sistēmas, kuras domātas, lai noteiktu – ir vai nav mākslīgi ģenerēts – nevar to noteikt, tad cilvēki izsecina, ka tas ir īsts, vai ne?"
Lai gan šādi gadījumi virtuālajā vidē, iespējams, nākotnē būs ikdiena, tas nenozīmē, ka šobrīd to var darīt ikviens un palikt nesodīts. Aizskartā persona var vērsties Valsts policijā ar iesniegumu, kas tiks izskatīts un attiecīgi vērtēts, bet plašākus komentārus par konkrēto situāciju policija Latvijas Radio nebija gatava sniegt.
