Grozījumu Augstskolu likumā mērķis ir nodrošināt valsts augstskolu padomju darbību. "Mūsu piedāvājums ir veidot mazāku padomes locekļu skaitu un regulēt arī padomes locekļu vietu izpildītāju iecelšanu.
Un kā rīkoties situācijās, ja valsts augstskolas padomes loceklis ir pārkāpis likumu vai rīkojies necienīgi, atbilstoši savam augstskolas padomes locekļa statusam," skaidroja ministre.
Tāpat arī iecerēts nodrošināt augstākās izglītības datu pieejamību pētniecības nolūkiem un studējošo un absolventu aptaujas veikšanai un veikt tehniskus precizējumus.
Paredzēts samazināt valsts padomes locekļu skaitu zinātņu universitātēs, proti, Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē no 11 padomes locekļiem uz 7. Savukārt lietišķo zinātņu universitātēs padomju locekļu skaitu plāno samazināt no 7 uz 5.
Iecerēts arī samazināt padomju locekļu skaitu, kurus izvirza augstskolas senāts un valdība, līdz trim zinātņu universitātēs un līdz diviem lietišķo zinātņu universitātēs.
"Patiesībā, veidojot šīs izmaiņas Augstskolu likumā, strādājot pie tām, mēs saņēmām iebildumus no dažādām pusēm, pretrunīgus iebildumus. Sākot ar to, ka vajadzētu padomes principā likvidēt, līdz tam, ka nedrīkst samazināt, jo tas var mazināt šo padomju dažādību. Es domāju, ka arī tālāk šim likumam, virzoties Saeimā, mums ir piedāvājums, kā iespējams vēl efektivizēt šo padomju apjomu, bet šobrīd lūgums ir atbalstīt likuma virzīšanu tālāk," sacīja Čakša. Valdība izmaiņas apstiprināja.
Grozījumi arī paredz: ja Ministru kabineta vai Valsts prezidenta ieceltais padomes loceklis būs attaisnotā prombūtnē ilgāk par trim mēnešiem, tiks iecelts pienākumu izpildītājs, kas nodrošinās padomes darbības nepārtrauktību.
KONTEKSTS:
Pašlaik likumā noteiktais padomes pārstāvju skaits ir 11 zinātņu universitātēs, 7 lietišķo zinātņu universitātēs, 5 mākslu un kultūras universitātēs un 5 lietišķo zinātņu augstskolās. Valsts augstskolas padomes locekļu, kurus izvirzījis augstskolas senāts, atalgojums šobrīd tiek maksāts no augstskolas budžeta, līdz ar to augstskolām ar lielāku valsts augstskolas padomes locekļu skaitu ir lielāks finansiālais slogs tās izvirzīto valsts augstskolas padomes locekļu atalgojuma nodrošināšanai.
Paredzēts, ka turpmāk Ministru kabineta un Valsts prezidenta izvirzīto padomes locekļu atalgojums tiks segts no valsts budžeta līdzekļiem. Tiek optimizēts padomju locekļu skaits, lai ierobežotu finansiālo slogu augstskolai.
