ĪSUMĀ:
- Par valsts līdzekļiem šogad vairs nevar izmantot vairākus ārstniecības pakalpojumus.
- Rezultātā – pagarinās rindas; daļa pacientu kļūst par neatliekamiem.
- Veselības ministrs: Šogad papildu līdzekļi krūts rekonstrukcijai nebūs.
- Slimnīcas vairs nedrīkstot pārvirzīt naudu no neizmantotajām kvotām citiem pacientiem.
- Veselības ministrija plāno tikties ar iesaistītajām pusēm un risināt situāciju.
Veselības ministrs: Šogad papildu līdzekļu krūts rekonstrukcijai nebūs
Pirmdien publiski izskanēja informācija par izsmeltajām kvotām uz krūts rekonstrukcijas operācijām.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") Latvijas Televīzijai apliecināja – šogad papildu līdzekļu krūts rekonstrukcijai pēc vēža operācijām nebūs.
Veselības ministrs skaidroja, ka šogad jau atrasti līdzekļi papildu 39 operācijām, kopā operētas vairāk nekā 370 pacientes. Taču Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai (RAKUS) darbs jāplāno piešķirto kvotu ietvaros, un uz to, ka gada beigās atrodas papildu līdzekļi, nedrīkst paļauties.
"Diemžēl tas ir jautājums par organizāciju. Ja iestāde pierod, ka pirmajā pusgadā var iztērēt visas kvotas, kas notiek ar tiem, kas pierakstīti oktobrī vai novembrī? Viņus pārceļ uz nākamā gada janvāri, februāri vai martu. Un tas nav pareizi. Gada pēdējā mēnesī, novembrī vai decembrī, valsts vienmēr atrada līdzekļus, lai to pārstrādi segtu. Jūs zināt budžetu. Nav mums tādu līdzekļu," sacīja ministrs.
"Rindu garums mežonīgi pagarinās"
RAKUS Onkoloģijas centra klientu apkalpošanas nodaļā ir indikācijas, ka kādi pieraksti uz šo gadu varētu tikt slēgti, un pacienti pārvirzīti uz nākamo gadu.
RAKUS valdes loceklis Haralds Plaudis norādīja: "Tādas programmas mums ir vairākas. Staru terapija, kas arī tiek onkoloģiskajiem pacientiem nodrošināta, tās ir krūšu un vēdera aortas rekonstruktīvās operācijas – arī tur mēs esam šo pacientu skaitu pārsnieguši, kas nozīmē, ka mums būs šie pacienti jāplāno ārkārtīgi maz vai dažos gadījumos pat nemaz. Protams, tas ievelkas uz nākamo gadu."
Tas pats attiecas uz ambulatorajiem pacientiem. Plaudis kā piemēru minēja, ka par valsts līdzekļiem šogad vairs nevar tikt pie reimatologa vai anesteziologa. Ja reimatologu apmeklē maksas vizītē, tad ārsts nedrīkst izrakstīt valsts kompensētas zāles, kas vēl būtiskāk sadārdzina pacienta ārstēšanās procesu.
Arī Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) situācija ir līdzīga.
PSKUS valdes locekle Džineta Heinrihsone stāstīja: "Krūts rekonstruktīvā ķirurģija nebūt nav vienīgais pakalpojums, uz ko šobrīd valsts piešķirtais finansējums ir apgūts. Līdzīgi ir tādās nozarēs kā pneimonoloģija, neiroloģija, nefroloģija, kur arī ietilpst pacienti pēc nieru transplantācijām. Mēs bijām arī lūguši piešķirt papildu finansējumu, bet pagaidām neesam saņēmuši pozitīvu atbildi."
Pietrūkst naudas. Ne visi var samaksāt paši, ne visiem ir veselības apdrošināšana. Un, gaidot rindā pie ārsta, daļa pacientu kļūst par neatliekamiem pacientiem. Pasliktinās sabiedrības veselības stāvoklis kopumā.
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norādīja: "Rindu garums mežonīgi pagarinās. Tas nozīmē, ka nākamgad mēs ārstēsim šī gada pacientus, un nākamā gada pacientus mēs ārstēsim aiznākamgad. Jau tagad ir slimnīcas, kas raksta pacientus rindā nevis uz nākamo gadu, bet uz aiznākamo gadu. Jau tagad tas notiek."
Slimnīcas nedrīkstot pārvirzīt naudu no neizmantotajām kvotām
Rindas esot garākas lielajās slimnīcās un arī pie konkrētiem speciālistiem, kā arī uz dārgiem izmeklējumiem, kā, piemēram, magnētisko rezonansi, bet citur tikt varot, atzina Nacionālajā veselības dienestā (NVD).
"Tas, ka ir pienākusi gada nogale, nenozīmē, ka kvotas ir visur beigušās. Ir pakalpojumi, kur nav nepieciešams vērsties tieši universitāšu līmeņa slimnīcā. Var vērsties poliklīnikā, veselības centrā, kādā speciālista praksē. Piemēram, pie otolaringologa, pie ginekologa, pie oftalmologa," atzīmēja NVD pārstāve Evija Štālberga.
Taču slimnīcās atzina – šogad spēles noteikumi līgumattiecībās ar valsti ir mainīti. Iepriekš naudu no izmeklējumiem, kuri palikuši neizmantoti, varējuši pārdalīt citiem pacientiem.
RAKUS valdes loceklis Plaudis sacīja: "Ja, piemēram, tuberkolozes ārstēšana, tur pacientu skaits Latvijā samazinās, bet ir plānots skaits lielāks, tas nozīmē, ka šī nauda nosacīti paliek pāri. Un mēs, piemēram, slimnīcas iekšienē viņu varam pārcelt kaut vai uz krūšu rekonstrukciju. Šogad šāda iespēja mums nebūs."
Savukārt PSKUS valdes locekle Heinrihsone norādīja: "Mums ir arī nozares, kur mums līdz gada beigām būtu valsts piešķirtā finansējuma atlikums. Bet šajā gadā ir norādes no atbildīgajām institūcijām, ka mēs viņu nedrīkstam pārdalīt uz citām nozarēm."
Veselības ministrs atklāja, ka ministrijai plānota tikšanās ar iesaistītajām iestādēm, lai situāciju risinātu. "Jo mums ir daudz sūdzību. Arī par [operācijām] gūžām, kur gaida un piezvana, ka nebūs. Nav kvotas," sacīja ministrs.
Slimnīcās uzsvēra, ka nauda neseko pacientam, bet gan konkrētam pakalpojumam konkrētā medicīnas iestādē – kur vairāk pacientu, tur garākas rindas.
