Rīgā apzināti 355 bumbu patvertnēm piemēroti objekti, no kuriem fiziski apsekota vien neliela daļa. Un, izrādās, ka tikai neliela daļa rīdzinieku uzbrukuma gadījumā varētu saņemt patvērumu.
"Mēs esam ļoti nelabā situācijā. Nav mums tās infrastruktūras. Mums tā ir jāveido. Somija to sāka veidot 50. gadu sākumā. Mums ir jāvadās pēc tā paša teiciena – ja nav tas koks iestādīts, tad ir tas jādara šobrīd. Darīsim to ar bumbu patvertnēm," teica Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.
Pārvalde rosina deputātus apzināt pazemes un gājēju tuneļu iekļaušanu tādu telpu sarakstā, kur varētu īslaicīgi patverties. Ilglaicīgam risinājumam nepieciešams atjaunot esošās patvertnes, tās tāpat varētu ierīkot arī pašvaldībai piederošās ēkās, kurās atrodas, piemēram, departamenti.
"Pašvaldības līmenī mēs esam apzinājuši tās vietas. Mēs apzinām. Mēs sakārtosim savas iestādes," solīja Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāte Laima Geikina ("Kustība "Par"").
Patlaban atkārtotai saskaņošanai virza informatīvo ziņojumu par šī jautājuma sakārtošanu valsts līmenī. Tam noteikts ierobežotas informācijas pieejamības statuss.
"Šie punkti vairāk skar ne tik daudz organizatoriskus jautājumus, kā tiešām tā ir jaunu būvju pielāgošana un finansējuma meklēšana. Tas var ieilgt," norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Uldis Ķevers.
Bumbu patvertnes varētu būt obligātas jaunos projektos, par to gan vēl nav panākta vienošanās, bet tāpat būtu vēlams tās ierīkot esošos daudzdzīvokļu namos. Tur gan vajadzīgs risinājums, jo tam vajag naudu un iedzīvotājus miera apstākļos pašlaik nevar piespiest to darīt.
"Rīga kā galvaspilsēta ir viens liels spēlētājs kopējā valsts drošības stiprināšanā un attīstībā. Tāpēc man ir svarīgi, ka mēs uzņemamies iniciatīvu, virzāmies uz priekšu. Mazliet satrauc, protams, iedzīvotāju gatavība arī savus nekustamos īpašumus kārtot," klāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Kods Rīgai").
"Es nevaru piekrist tam, ka tikai valsts sargā iedzīvotājus. Ja mēs paši sevi nesargāsim, Dievs mūs nesargās. Ir tāds teiciens.
Tāpēc katram iedzīvotājam ir jāsaprot, kādā namā es dzīvoju. Vai es vēlos to namu sakārtot? Siltināt? Tai skaitā iekārtot bumbu patvertni pagrabā," norādīja Geikina.
Svētdien raidījums "De facto" jau vēstīja, ka nekustamo īpašumu attīstītājiem nepatīk ideja par obligātu patvertņu ierīkošanu jaunajos projektos. Esošajos projektos esot grūti vienoties par siltināšanu, kur nu vēl par patvertnēm. Komitejas sēdē kā risinājums izskanēja īpašas atbalsta programmas ieviešana.
"Ideālā variantā, ja varam atļauties šo līdzfinansējuma programmu. Jo tas būtu tas lielākais impulss" teica Reinsons.
Ar šādas programmas palīdzību varētu pielāgot patvērumam daudzdzīvokļu māju pagrabus un līdzīgas telpas.
