Viņš pastāstīja, ka šogad žogs uz sauszemes robežas ar Baltkrieviju būs pabeigts, bet ir skaidrs, ka pats žogs nav vienīgais drošības elements, it īpaši apstākļos, kad Baltkrievija atbalsta nelegālo robežu šķērsošanu un vietām žogs ir bojāts. Lai novērstu nelegālu robežas šķērsošanu, būs komplekss risinājums ar tehnoloģijām, kas ļaus jebkurā vietā noteikt mēģinājumus pāriet robežu, norādīja ministrs.
Ministrs pastāstīja, ka robežsargi aizvien strādā pastiprinātā režīmā, lai gan ir mazāk mēģinājumu nelegāli šķērsot robežu, un šāda tendence novērota visā reģionā.
"Tomēr esam nogaidošā pozīcijā, kādus nākamos soļus var spert Krievija," sacīja Kozlovskis.
Pašlaik situācija mierīga, bet nav indikāciju, kāda tā varētu būt tuvākā laikā. Pašlaik ārvalstu robežsargu palīdzība nav nepieciešama, bet situācija var mainīties, norādīja ministrs.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Latvija sāka būvēt žogu uz Austrumu robežas. Uz sauszemes robežas ar Baltkrieviju žogu plānots pabeigt līdz šā gada beigām, nākamgad vēl stiprinās robežu, kur tā iet pa purviem un ezeriem. Savukārt Latvijas – Krievijas robežjoslas infrastruktūru paredzēts izbūvēt agrāk, nekā paredzēts iepriekš, – 2025. gadā.
