Izglītības pakāpes samazināšana var ietekmēt arī pamatskolas skolēnu skaitu
Rudzātu vidusskolā klātienes programmā šobrīd mācās 103 skolēni, no kuriem 24 ir 10. līdz 12. klašu audzēkņi. Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas finansēšanas modelim tas ir nepietiekams skaits, lai izglītības iestāde varētu pastāvēt kā vidusskola. Tādēļ Līvānu novada pašvaldība plāno skolu reorganizēt, to pārveidojot par pamatskolu.
Tas neapmierina skolēnus, īpaši devītklasniekus:
"Man tas ļoti nepatīk, jo es biju plānojusi, ka es līdz 12. klasei palikšu te, man ir ļoti labi, man pie mājām ir skola, tāpēc plāni ir mainījušies, ļoti nepatīk. Bēdīgi."
"Man arī bija doma palikt šeit mācīties vidusskolā, jo tā nav tālu no manām mājām. Tagad viss ir daudz savādāk, ir jādomā, kur tālāk iet mācīties."
Rudzātu vidusskolas matemātikas skolotāja Veneranda Spriņģe uzsvēra, ka izglītības pakāpes samazināšana var ietekmēt arī pamatskolas skolēnu skaitu.
"Spriežot pēc pašreizējās Izglītības un zinātnes ministrijas nostādnes, skolas laukos vispār nav vajadzīgas, jo, tiklīdz nolikvidē vidusskolas posmu, tā pārējie mazie bērni pavelkas projām – ar vecākiem, brāļiem un māsām aiziet prom uz pilsētu.
Ļoti bēdīgi, ka lauki tiek iztukšoti un mūsu viedais ciems pārvērtīsies par tukšo ciemu," sacīja skolotāja.
Skolas absolventi dibina stipendiju savas skolas jauniešiem
Nedaudz pozitīvisma šajā trauksmainajā laikā izglītības iestādes kolektīvam devusi ziņa, ka pieci Rudzātu vidusskolas absolventi – Vītolu fonda bijušie stipendiāti – ir nodibinājuši stipendiju Rudzātu vidusskolas jauniešiem.
Stipendija ir domāta tieši vidusskolas posma audzēkņiem.
Absolvents, stipendijas idejas autors Jānis Bruģis uzsvēra, ka galvenais mērķis ir motivēt jauniešus.
"Ļoti daudzi jaunieši domā, ka viņi nevar iet mācīties vai viņi dzīvē neko nevar sasniegt, un viņi ir nolemti palikt laukos. Tā stipendija – galvenā pamatdoma ir tāda, ka, ja tu mācies, ja tu investē sevī, tu noteikti vari sasniegt daudz.
Tas bija arī tāds kā žests no mūsu puses, ka savējie savējos atbalsta un laukos vidusskolas ir nepieciešamas," skaidroja Jānis Bruģis.
Pirmās stipendijas tiks piešķirtas februārī par mācību sasniegumiem aizvadītajā semestrī. No februāra līdz jūnijam ik mēnesi 10. klases centīgākais skolēns saņems 50 eiro, 11. klases skolēns – 60 eiro, bet 12. klases skolēns – 70 eiro lielu stipendiju.
Skolas direktore cer, ka lēmums vēl var mainīties
Skolas direktore Valentīna Vaivode ir priecīga par absolventu iniciatīvu, tomēr viņai žēl, ka stipendija dibināta laikā, kad vidusskolas nākotne ir apdraudēta.
"Mēs vēl visi ļoti ceram, ka līdz septembrim kaut kas mainīsies, jo, ja runājam par kvalitāti, tad es domāju, ka mēs esam pierādījuši, ka kvalitāte mums ir.
Es tikko pārskatīju pagājušā mācību gada centralizētos eksāmenus. 9. klase angļu valodā klātienē – 80 procenti vidējais klasē, kad valstī bija tikai pie 67. Un tad, kad lielā brēka par matemātiku bija, mums matemātikā bija 62 procenti, un valstī tikai 51 procents," norādīja direktore.
Valstī bieži dzirdētās runas par to, ka lauku skolās nevarot iegūt pietiekami kvalitatīvu izglītību, pedagogus aizvaino.
Savu viedokli pauda latviešu valodas un literatūras skolotāja Lilita Rudzāte: "Kāpēc neviens negrib aprēķināt, cik pilsētas skolas vecāki atdod naudu privātskolotājiem? Izpētiet, lūdzu, žurnālisti! Un paprasiet lauku skolai, cik no ģimenes budžeta atdod privātskolotājiem! Un tad paskatīsimies. Un, ja izrādīsies, ka tiešām lauku bērni dzīvo tikai no privātskolotāju žēlastības un es kā skolotāja nevienu neesmu iemācījusi, tad veriet mūs ciet, tad tiešām nav vajadzīgs!"
Ņemot vērā, ka skolas nākotne ir neskaidra, absolventi ir nolēmuši jauno stipendiju nodrošināt arī tad, ja Rudzātu skolā vairs nebūs vidusskolas klašu.
Tādā gadījumā stipendijas saņemtu Rudzātu jaunieši, kuri vidējo izglītību apgūst citās skolās, bet kuri iepriekš ir mācījušies Rudzātu vidusskolā. Absolventu apņēmība ir vēl viens piemērs tam, cik daudz var paveikt cilvēki, kuri izglītību ieguvuši lauku skolā.
