ĪSUMĀ:
- Likums paredz piecas valstspilsētas ar to blakus novadiem apvienot līdz 2029. gadam.
- Jelgavas novadā iedzīvotāju aptaujā 70% iebilst pret apvienošanu.
- Jelgavas novadam bažas - apvienošana radīs attīstības risku visā novadā.
- Jelgavas mērs: Mēs esam dažādi, pilsētai jārisina savas problēmas.
- VARAM: reforma ir nepieciešama, ir svarīga pašvaldību loma tās īstenošanā.
- Jelgavas pilsētas un novads cer: Saeima pārdomās un neliks apvienoties.
Nesaskatot praktisku pamatojumu šai idejai, Jelgavas novada pašvaldība rīkoja iedzīvotāju ekspresaptauju, kurā 70% no gandrīz diviem tūkstošiem respondentu iebilda pret apvienošanos.
Uz to, ka reforma nav pilnībā izdevusies, ar konkrētu piemēru norāda Jelgavas novada pašvaldībā – pirms trīs gadiem notikusī Ozolnieku novada pievienošana nav devusi ieguvumus nevienai pusei. Piemēram, vienlīdzīga pakalpojuma pieejamība centrā un attālākā nostūrī dzīvojošiem nav vienāda. Un šis piemērs radot bažas, ka apvienošana ar valstspilsētu radīs attīstības risku visā novadā.
"Izveidojot vienu centru, visa attīstība un līdzekļu ieguldīšana notiktu tikai un vienīgi centrā vai ap centru. Un tas nozīmē, ka
tās teritorijas, kas ir tālāk no šī centra, viennozīmīgi ir zaudētājas gan investīciju piesaistē, gan arī iedzīvotāju plūsmā," uzskata Jelgavas novada mēra vietniece Ilze Vītola (Zaļo un Zemnieku savienība).
Tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka reforma ir nepieciešama, lai ne tikai mazinātu tēriņus, bet arī veicinātu teritoriju attīstību un lai būtu vienots izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu tīkls.
Ministrija norāda uz pašvaldību lomu reģionālās reformas īstenošanā.
"Vēlme un mērķis bija koncentrēt resursus un sistēmas, administratīvā apkalpošanā izveidojot tās efektīvāk. Jāsaka gan, ka ne visi mērķi ir izpildījušies, jo daļa no šo ieguvumu realizēšanas dzīvē ir pašas pašvaldības kompetence," atzina VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.
Tikmēr pašvaldības, kuras skars valstspilsētu un pieguļošā novada apvienošana, norādīja – realitāte ir cita, nekādu ieguvumu nav.
"Mēs esam tik ļoti dažādi, un pēc apvienošanas mēs arī paliksim dažādi. Ja domā, ka pilsēta tagad varēs atrisināt, dot naudu un atrisināt novada problēmas un novada jautājumus, – tad pilsētai pašai ir jārisina vesela virkne jautājumu," norādīja Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS).
"Nav jābūt vienai administratīvajai teritorijai, lai divi blakus esošie novadi un valstspilsēta ļoti veiksmīgi sadarbotos," pārliecināta Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola (ZZS).
Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada pašvaldība cer, ka parlaments tomēr vēl grozīs novadu reformas likumu, kas paredz 2029. gadā apvienot piecas valstspilsētas un to kaimiņu novadu teritorijas.
