Mediju brokastīs IZM apmeklētāju centrā kafija un smalkmaizītes nevienam uzstājīgi netika piedāvātas. Skaitļi gan. Ministres Andas Čakšas no "Jaunās Vienotības" padomnieks Sergejs Ancupovs pat bija izdomājis atraktīvu veidu, kā ar rakstainiem trauciņiem un monētām demonstrēt valsts dotācijas sadalīšanu skolām.
"Pieņemsim, vienā skolā uz vienu skolotāju mums ir… Te ir 18 bērni. Kāpēc tie ir šajā gadījumā lati – jo ar katru skolēnu ienāk nauda, kas ir valsts dotācijā. Ja ir trīs skolas, tas nozīmē, ka bērni sadalās šādi – katrā būs pa seši," skaidroja Ancupovs.
Jo vairāk skolēnu, jo vairāk naudas pedagogu apmaksai un mazāki izdevumi telpu sildīšanai – Ancupovs, to sakot, sameta naudu atpakaļ "kopējā katlā". Pie skaitļiem ķērās arī ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa. Gan vietēji, gan starptautiski pētījumi liecinot, ka arī skolēnu mācību rezultātiem un klases lielumam ir sasaiste.
"Skolēnu skaits sākumskolā, lai skolēns iegūtu pilnvērtīgu, kvalitatīvu pieredzi izglītībā, ir ne mazāks kā 15 bērni klasē, pamatskolā – ne mazāks kā 20 bērni, vidusskolā – ne mazāks kā 25 bērni klasē.
Lai klase būtu pašpietiekama un mēs varētu skolotājiem nodrošināt labu darba samaksu, skolēnu skaits nevar būt mazāks par 15 bērniem klasē," norādīja ministrijas pārstāve.
Daudzas reģionu skolas neatbilst šiem kritērijiem. Ministrijas runas persona nenoliedza, ka standartus varētu nedaudz pazemināt, jo arī 10 bērnu klasē skolēns varot sasniegt labus akadēmiskos rādītājus. "Bet tā samaksa, ka klase ir maza – cieš caurviju prasmes: pašvadība, sadarbība, komunikācija, radošums – tādā mērā kā pilnākā klasē attīstīt nevarēs," piebilda Kanaviņa.
Viens no vājākajiem posmiem izglītības sistēmā esot 7.–9. klase, kur tā dēvētajos STEM priekšmetos – bioloģijā, ķīmijā, fizikā – novērojams vislielākais pedagogu un arī infrastruktūras trūkums, skaidroja ministre Čakša. IZM ir rīcībpolitikas īstenotāji, bet skolu dibinātājas gan ir pašvaldības, un kopā jādomā, kā situāciju mainīt.
"Trauksmaina informācija reizēm prasa ļoti ilgu laiku pašvaldībai nonākt līdz tam, ka visi apsēžas un sāk runāt par lietu. Nevis stundu aizstāvas. Neviens nebrauc uzreiz aizslēgt, pārveidot vai pateikt, ka mēs visu zinām, bet aizbrauc izanalizēt problēmas konkrētajā pašvaldībā un saprast, kā kopīgi rast risinājumu konkrētajai vietai," sacīja ministre.
Patlaban saraksta ar skolām, kas būtu reorganizējamas nav, neesot arī pašmērķis – slēgt noteiktu daudzumu skolu, bet nodrošināt, ka tīkls ir efektīvs, un kvalitāte vienlīdz augsta. Konkrētus rādītājus, pēc kuriem vadīsies, pieņemot lēmumus, pagaidām vēl nenosauca.
Vai, reformējot skolas, ņemta vērā arī Latvijas lauku ilgtspēja, ceļu tīkls un transporta situācija? Ministrijas amatpersonas teica, ka optimizācijas darba grupā ir arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji un tiekot izsvērti visi aspekti. No ministrijas viedokļa, pielāgojoties vietējai specifikai, atkāpes varētu rast tikai Latgales pierobežā.
Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kas konsultējis IZM, sacīja: situācija laukos ir vēl sliktāka, nekā mēs varam iedomāties.
Mainoties saimniekošanas modelim, lauksaimniecībā attīstītajās valstīs ir nodarbināti tikai 3% iedzīvotāju, Latvijā – 8–10%, bet liels daudzums ir pašpatēriņa saimniecību, kas arī nemaksā valstij nodokļus. No kā šo sistēmu uzturēt? Milzīgas problēmas rada demogrāfija.
"Šobrīd demogrāfiskās bedres sāk krist arvien straujāk arī attiecībā uz skolām. Uzrāviens bija līdz 2015. gadam, kad dzima atmodas bērnu bērni. 90. gadu sākumā dzimstība nokrita dubultā. Tagad skolu sasniedz 90. gadu bērnu bērni. Rezultātā mēs pēc gadiem redzēsim, ka nebūs arī, kas vispār iet pilsētas skolās," teica Turlajs.
Latvijas kļūda ir haotiskā saimniekošana, sacīja Turlajs. Kad bija pieejama Eiropas Savienības Kohēzijas fonda nauda, pašvaldības to tērēja skolu remontam cerībā piesaistīt skolēnus.
Ekonomģeogrāfs gan nenoliedza, ka katras mazās lauku skolas situācija jāskatās individuāli – varbūt tur ir lokāla atmoda, atvēries kāds jauns uzņēmums, kas piedāvā darbavietas? Cik ekonomiska ir, piemēram, skolas apkure?
Skolu tīkla optimizācijā izmantoti 2021. gada skolu akreditācijas dati, kas arī ne vienmēr ataino aktuālo situāciju.
Jau ziņots, ka LPS izstrādājusi savu, datos balstīto karti, ko tā aicina ņemt par pamatu skolu tīkla sakārtošanā. Šodien savienības pārstāvis noklausījās ministrijas darbinieku secināto.
"Skolu jautājums skar daudz, daudz plašāku loku, nekā tikai pedagogu atalgojumu. Ir, protams, ēku uzturēšana, ir transportēšanas izdevumi, daudzi citi izdevumi, kas šāda skolu tīkla sakārtošanā ir jāņem vērā. Joprojām paliek jautājums – kas ir tā augstā kvalitāte? Sanāk tā, ka tiem visiem bērniem ar vienādiem rezultātiem ir jāiznāk no skolas. Bet tā nekad nenotiek," sacīja LPS sistēmu analītiķis Jānis Upenieks.
Atbalstu pārmaiņām gan pauda bērnu vecāki no organizācijas "Mammām un tētiem".
"Mēs vienmēr esam raudzījušies pozitīvi uz skolu reformu, izprotot to, ka tam gala mērķim ir jābūt bērna labai un izcilai izglītībai.
Lai nodrošinātu viņu nākotni, viņu nākotnes izglītību, viņu nākotnes karjeru, viņu labklājību," norādīja vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Pēdējo gadu laikā reformēt skolu tīklu mēģinājuši daudzi ministri, un patiešām – skaitliski skolu skaits samazinās. Tai pat laikā aizvien netrūkst arī tādu skolu, kur audzēkņu skaits pretī pedagogiem ir mazs, līdz ar ko mazas ir skolotāju slodzes un likumsakarīgi – arī algas.
