Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzdeva visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm.
LTV "Rīta panorāmā" uz jautājumu, vai šo nozaru problēmu risināšanai varētu izmantot sociālo budžetu, kuru veido sociālā nodokļa iemaksas un no kura maksā dažādus pabalstus un pensijas, ministre atbildēja, ka "visādi ir bijis", bet solīja darīt visu, lai ne maternitātes pabalsti, ne "māmiņalgas", ne pensijas neciestu tādēļ, ka vajag aizlāpīt iztrūkumus citos budžetos.
Ja ir "haoss vienā istabā", nevajadzētu, sakārtojot to, sagraut kaut ko citu, norādīja labklājības ministre.
Siliņa arī skeptiski vērtēja veselības ministres Līgas Meņģelsones ("Apvienotā saraksta" deleģētā) izteikto pieļāvumu, ka veselības budžetam varētu novirzīt konkrētu daļu no sociālā nodokļa.
Tāpat Siliņa sacīja, ka labklājības nozarē nav papildu līdzekļu, ko pārdalīt veselības nozarei, "mēs jau sedzam slimības lapu izmaksas, rūpējāmies par tehniskajiem palīglīdzekļiem, lai cilvēki varētu kustēties un dzirdes aparātus nopirkt", tāpēc ir "grūti pateikt, vai atradīsim" līdzekļus, ko pārdalīt no jau tā ar citam Eiropas valstīm salīdzinoši sliktākā situācijā esošās sociālās jomas.
Tomēr ministre solīja, "meklēt modeļus", kā risināt veselības jomas problēmas.
Savukārt ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) intervijā Latvijas Radio, komentējot premjera uzdevumu, atzina, ka ir būtiski nodrošināt veselības aprūpes pieejamību un izglītības kvalitāti, taču, "ja mēs nespēsim nopelnīt un ieguldīt tautsaimniecībā, radīt atbalsta mehānismus, lai investīcijas nāktu, veidotos labi apmaksātas darbavietas, eksports augtu, tad mūsu budžeta iespējas nepalielināsies".
Viņa gan solīja, ka gadījumā, ja būs kādas programmas, kuras dažādu iemeslu dēļ neīstenos, naudu neapgūs vai spēs ietaupīt, – "liksim uz kopējā galda".
KONTEKSTS:
Saeima 9. martā galīgajā lasījumā apstiprināja valsts budžetu, un veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīti 85,8 miljoni eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro, un brīdina, ka ar piešķirto finansējumu nebūs iespējams sniegt visus valsts apmaksātos pakalpojumus.
Lielāks finansējums budžetā paredzēts arī pedagogu zemākās likmes paaugstināšanai līdz 8,5 eiro par nostrādāto stundu. Taču Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzstāj, lai atalgojums tiktu paaugstināts arī tiem pedagogiem, kuri jau šobrīd saņem 8,5 eiro vai vairāk par katru nostrādāto stundu. Nesagaidot no valdības pedagogu algu palielināšanas grafiku, LIZDA padome nolēmusi 24. aprīlī rīkot protesta gājienu un trīs dienu streiku.
Tikmēr premjers uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu papildu finansējumu valdības deklarācijā un tiesību aktos pausto apņemšanos īstenošanai šajās nozarēs.
