Vēl nav skaidrs, kā nodrošinās proporcionālu valodu lietojumu sabiedriskos medijos

Nacionālajā drošības koncepcijā ietverts nosacījums, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju saturs jāveido tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) uzskata, ka tas neesot burtiski izpildāms. Kāpēc? SEPLP ieskatā, šīs normas burtiska izpildīšana radītu Satversmes pārkāpuma risku. Tas nozīmē, ka tiktu liegta iespēja sabiedriskajiem medijiem veidot saturu vairāku Latvijas vēsturisko mazākumtautību valodās, tostarp krievu, romu, ebreju, baltkrievu valodā.

Tajā pašā laikā mediju uzraugs norāda, ka ir īstenojams Nacionālās drošības koncepcijas mērķis nodrošināt to, ka

visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā un patērē vienotu saturu, tādējādi pārtraucot sabiedrības šķelšanu.

SEPLP padomes locekle Sanita Upleja-Jegermane norādīja, ka jaunā pieeja nosaka – krievu valodai sabiedriskajos medijos nav līdzvērtīga statusa latviešu valodai:

"Tas, ko mēs pasakām ar jauno pieeju – divvalodībai, divkopienu sabiedrības veicināšanai, kas šobrīd ir sabiedriskajos medijos gan rus.LSM, gan Latvijas Radio 4 veidolā, tam ir jābeidzas. Nodrošināt visas mazākumtautības nav arī tik ātri un vienkārši, bet jebkurā gadījumā tas pamats ir, ka krievu valodai nav līdzvērtīga statusa latviešu valodai sabiedriskajos medijos. Tai ir statuss kā mazākumtautībām, un tad jāskatās, kas ir tie formāti, kādos kanālos, pakalpojumos, programmās."

Centrāls statistikas pārvaldes dati par cittautiešu skaitu Latvijā 2023.gadā:

Viena no prioritātēm – proporcionāls mazākumtautību valodu lietojums

Mediju uzrauga jaunais redzējums, kā Latvijas sabiedriskajiem medijiem būtu jāuzrunā mazākumtautības, paredz vairākas prioritātes, un Upleja-Jegermane uzskata, ka tās visas jāskata kopumā. To vidū ir gan Latgales kā etniski un kulturāli daudzveidīga un valsts ārējai drošībai īpaša reģiona attīstība, gan mazākumtautību bērnu un jauniešu integrācija latviskajā kultūrtelpā, gan kopējās mazākumtautības auditorijas daļas nezaudēšana.

Viena no prioritātēm – ieviest proporcionālu mazākumtautību valodu lietojumu un mazākumtautību platformās adaptēt saturu no latviešu valodas. Šobrīd par finansējumu gan nav domāts, norādīja Upleja-Jegermane:

"Tā kā tas ir ļoti konceptuālā sākuma stadijā, par finansējumu, protams, nav nekas domāts. Tad ir jāskatās, ko piedāvāt, un tad jāskatās finansējums. Es arī atgādināšu, ka sabiedriskajiem medijiem tomēr ir īpaša misija, īpaši uzdevumi un īpašs likums. Naudas daudzums un auditorijas daudzums ne vienmēr ir tas izšķirošais. Piemēram, kultūras raidījumiem un kultūras kanāliem ir salīdzinoši mazāka auditorija, bet tā ir sabiedriskā medija misija, un tas ir jādara, un nevar visu aprēķināt naudā.

Domāju, ka par naudu šobrīd nav jāsatraucas, ir jātiek skaidrībā, ko darīt un ko piedāvāt. Būsim godīgi – šis ir vēsturisks lēmums, tas nenāca viegli padomei. Arī medijiem nebūs viegli.

Tas lūzums ir noticis, mums jāiet uz to pieeju, un strādāsim pie tā."

Jautājums par lietderību

2025. gada 1. janvāris ir datums, kad jāsāk strādāt jaunajam apvienotajam sabiedriskajam medijam, un jautājums par proporcionālo pieeju lielā mērā būs vienotā uzņēmuma jaunās valdes ziņā.

Tikmēr pašreizējā Latvijas Radio valdes locekle Ieva Aile vērsa uzmanību uz neskaidrībām jaunajā pieejā: "Paziņojumi bija skaļi, bet detaļas joprojām ir neskaidras. Jūs pieminējāt proporcionalitātes jautājumu, bet neviens šobrīd nerunā, ko tas nozīmē. Droši vien katram ir savs priekšstats, bet – kas ir proporcija? Vienādas skaitliskās vienības katrā mazākumtautību valodā vai proporcija pret to iedzīvotāju skaitu, kas pārstāv konkrēto minoritāti?"

Mediju turpmākai attīstībai nauda jau ir iezīmēta un neesot tā, ka tas jāizdara esošā finansējuma ietvaros, bet Aile uzskata, ka

jautājums ir par lietderību un to, kādā apmērā sabiedriskajam medijam, piemēram, lineārajā ēterā, ko klausītājs dzird savā radioaparātā, jāveido raidījumi vai ziņas, piemēram, vācu valodā, jo Latvijā dzīvo 2000 vāciešu, kas norādījuši tieši šo tautību.

Tāpat esot jādomā par auditoriju un to, kurā platformā to uzrunāt.

"Ja lineārajā ēterā ir radio programma, kur skan visdažādākās valodas, kā patērētājs pie šā brīža informācijas patēriņa paraduma, kā viņš trāpīs uz sev domāto saturu? Sen jau tie laiki pagājuši, kad cilvēki pēc pulksteņa ieslēdz programmu un klausās radio uz sava virtuves plauktiņa. Līdz ar to mums, domājot par auditoriju, jādomā, lai radio programma ir maksimāli piemērota tam, kā viņš informāciju patērē," pauda Aile.

Piemēram, zviedru sabiedriskais radio gatavo raidījumus 18 dažādās valodās, lielākās pārstāvētas arī lineārajā ēterā, bet mazākajiem segmentiem ir atsevišķi projekti digitālajā vidē. Tāpat liels izaicinājums būtu atrast žurnālistus, kas spētu veidot saturu vācu, lietuviešu vai poļu valodās, jo trūkst darbinieku ar šādām zināšanām.

Monitoringa ziņojums noslepenots

Aile vērsa uzmanību uz vēl kādu svarīgu aspektu. Proti, ir noslepenots NEPLP "Monitoringa departamenta pārbaudes ziņojums par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu LTV1 un LTV7, Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 4 – Doma laukums izplatītās informācijas analīzi un naratīvu salīdzināšanu".

Tas raisot jautājumus, kāpēc tas darīts, jo radio programmas ir visiem pieejamas, un šādi monitoringi tiek veidoti par nodokļu maksātāju naudu. Aile ar šo dokumentu ir iepazinusies, bet publiski par to runāt nevar,

izņemot fragmentus, kurus NEPLP padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš pieminēja Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā".

"Viņš atsaucas uz satura atšķirībām Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 4, kas, es teiktu, ir loģiski. Satura daudzveidība vienmēr bijusi mūsu prioritāte. Arī programmu veidošanas struktūra un sabiedriskais pasūtījums bijis tāds, ka mums ir gan Latvijas Radio 1 gan Latvijas Radio 4, turklāt Ziņu dienests, kurš nodrošina latviešu un krievu valodā Latvijas Radio mazākumtautību kanālam, tās ir dažādas redakcijas, kurām, loģiski, ir dažādi redakcionāli lēmumi. Virsdokuments, kas reglamentē, kā mēs skatāmies uz ziņu atlasi, uz vārda brīvību, precizitāti, objektivitāti, daudzveidību, ir mūsu redakcionālās vadlīnijas. Tās visiem ir vienas, un tās ir jāievēro, bet konkrētās izvēles, kas būs saturā, ir redakciju atbildībā," norādīja Aile.

Aile arī aicināja atcerēties, ka demokrātiskās valstīs mediji strādā pēc saviem principiem, kas nav sakritīgi ar valsts pārvaldes stratēģiskās komunikācijas uzdevumiem.

NEPLP: Ziņojumi nekad nav bijuši publiski

Atbildot uz jautājumu, kāpēc NEPLP monitoringa pārbaudes ziņojumam piešķirts ierobežotas informācijas statuss, NEPLP padomes priekšsēdētājs Āboliņš norādīja, ka šādi ziņojumi tiek veidoti regulāri un tie nekad neesot publiskoti:

"Tas nav viens ziņojums. Mēs šādus ziņojumus gatavojam visu laiku, un, lasot šos ziņojumus, redzamas metodes, kādā veidā šie ziņojumi tiek veidoti un kādas ir mūsu iespējas.

Padarot šādu ziņojumu visiem publiski pieejamu, pirmkārt, tiktu atklāts, ar kādām metodēm mēs strādājam un, otrkārt, tas nav vajadzīgs, lai cilvēki Krievijā un paši mediji uzzinātu, pēc kādām metodēm mēs strādājam."

Ar atsevišķiem ziņojumiem iepriekš gan ir iepazīstināta gan SEPLP, gan Nacionālās drošības komisija, gan kādreizējais Valsts prezidents Egils Levits, bet tie nekad neesot bijuši publiski pieejami, piebilda Āboliņš.

Runājot par SEPLP redzējumu un proporcionālas pieejas nodrošināšanu sabiedriskajos medijos, Āboliņš sacīja, ka pagaidām vairāk nevar komentēt, jo nav zināmas detaļas.

Viņš arī domā, ka beigu beigās šis jautājums par satura veidošanu krievu un citās mazākumtautību valodās varētu nonākt Satversmes tiesā.

Ar savu jauno redzējumu SEPLP jau pagājušajā nedēļā iepazīstināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisiju, kur daudz jautājumu bija arī deputātiem.

Jaunajai pieejai jāsāk darboties pēc vairāk nekā pusotra gada, un tas nozīmē, ka vēl ir laiks sagatavoties tās īstenošanai. Tiesa, mediju patēriņa paradumi strauji mainās, līdz ar to arī šis apstāklis jāņem vērā, lai sagatavotos izmaiņām.

KONTEKSTS:

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), norādot uz Satversmē ietvertām vērtībām un Nacionālās drošības koncepciju, lēmusi, ka no 2026. gada apvienotajā Latvijas Sabiedriskajā medijā būs jāīsteno jauna pieeja dažādu mazākumtautību sasniegšanai, novēršot divkopienu sabiedrības pastāvēšanu.

SEPLP uzskata, ka burtiski nav izpildāms Nacionālās drošības koncepcijā paredzētais, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, jo šādas normas burtiska izpildīšana radītu Satversmes 114. panta pārkāpuma risku, jo tiktu liegta iespēja sabiedriskajiem medijiem veidot saturu vairāku Latvijas vēsturisko mazākumtautību valodās, tajā skaitā arī krievu, romu, ebreju, baltkrievu valodā.

Vienlaikus SEPLP pauda atbalstu Nacionālās drošības koncepcijas mērķim, kas esot īstenojams.