ĪSUMĀ:
- Darba sludinājumos norādītais algas lielums realitātē mēdz būt citādāks.
- Šofera alga ir atkarīga no pārvestajiem koku kubikmetriem.
- Kokvedējiem vajadzīga īpaša apliecība, bet to par attiecīgu samaksu var iegūt arī fiktīvi, bez reālām apmācībām.
- Pārkrautas kravas ir ikdiena. Ir uzņēmumi, kuri prasības par kravu smagumu neievēro.
- Šoferi izmanto čatus, lai ziņotu par policijas kontroles vietām.
- Tiek doti arī "kukuļi" vairāki simtu eiro vērtībā vai cita veida labumi privātos pasākumos.
- Šoferiem ir labi zināma sistēma, kā apiet tahogrāfu, tostarp obligāto atpūtas laiku.
"Aizliegtais paņēmiens" veica eksperimentu, lai noskaidrotu, cik drošas ir šīs kravas pārējiem satiksmes dalībniekiem, kāda ir šoferu atbildība, vai tiek ievēroti kravu smaguma limiti, kas un cik cītīgi šo visu kontrolē.
Šim nolūkam raidījums izmantoja kādu savu aģentu, kuram ir pieredze ar starptautiskiem kravu un pasažieru pārvadājumiem un visas nepieciešamās autovadītāja apliecības kategorijas, bet kurš vēl nebija braucis ar kokvedēju.
Alga – uz papīra un realitātē
Eksperiments sākās janvārī ar darba sludinājumu izpēti. Izvēle ir plaša, bet tā ir par labu vienam no šīs jomas flagmaņiem – uzņēmumam "PATA". Te piedāvā darbu cilvēkam bez pieredzes un pirms darba uzsākšanas sola apmācību. Atalgojums – no 1700 līdz pat 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Realitātē, kā vēlāk noskaidrojas, gan ir citādāk.
Parakstot līgumu, "PATA" biroja darbinieki izskaidro uzņēmuma kārtības un drošības noteikumus, apmācības darbam ar kokvedēju notikšot kopā ar uzņēmumā aptuveni pusgadu strādājošo darbinieku Egonu (vārds mainīts), kurš drīzumā darbu šeit pametīs.
Uzņēmums apņemas maksāt minimālo algu – 620 eiro bruto, un būšot arī piemaksas.
"Kamēr mācāties, pelnāt minimālās algas aprēķinu. Kad viens pats brauc, tad pelna kā visi. 19 centi par kilometru un 52 par kubu. Bet ir jārēķinās, ka, nākot bez pieredzes, pirmie mēneši būs ap 1000 vai pat zem, kā nu ies [..] Ar pieredzi šoferis pelna vidēji 1500," pastāsta uzņēmuma darbiniece.
Egons vēlāk apliecina, ka "uz rokas" saņem "no 1,3 līdz 1,5" tūkstotim eiro. Viss atkarīgs no loģista, ko "Latvijas Valsts meži" iedodot, taču sludinājumā solītos 3000 eiro "uz papīra" te nevarot nopelnīt.
Kursu apliecību var "uzzīmēt"
Kokvedējam vajadzīga manipulatora apliecība. Egons atzīst, ka nekādos kursos nav mācījies, bet to vienkārši nopircis. Egonam apliecību izsniegusi firma Ogrē – "Kursu bāze".
"Man vienkārši piedāvāja viņš, sarunājām, atdevu piķi, atdevu kartiņu un uztaisīju.
Visa mācīšanās... es tā ierēcu par to mācīšanos, neko neesmu mācījies. Ja vajag, varu sabīdīt. Kādi 140 eiro."
Egona ieteiktais apliecību "ražotājs" Māris stāsta, ka apliecību var uztaisīt pāris dienu laikā, jaunā cena ir 180 eiro.
Savukārt, piemēram, apmācību centrā "Buts" hidromanipulatora kursi maksā nedaudz virs 84 eiro. Apmācībām var pieslēgties attālināti, tās ilgst četras akadēmiskās stundas, skaidro "Buts" darbiniece.
"Aizliegtais paņēmiens" šiem kursiem piesakās, samaksā prasīto summu, taču kursi tiek pārcelti.
Sazvanoties ar "Buts" darbinieci, raidījuma aģents jautā, vai var apliecību "uzzīmēt un miers". Darbiniece tam piekrīt, un apliecība ir dabūta bez jebkādiem kursiem.
Egons norāda, ka neviens nekad gan neesot prasījis apliecību uzrādīt mežā. "PATA" birojā atzīst, ka apliecība vajadzīga "galočkas pēc" [ķeksīša dēļ], bet daži šoferi braucot arī bez tās, bet var būt nepatikšanas, ja ir pārbaude.
Vēlāk raidījumam oficiālā atbildē "PATA" norāda: "Visiem "PATA" grupas kokvedēju vadītajiem ir manipulatora apliecības. Ja, pieņemot darbā, vadītājam tādas nav, tad tā tiek iegūta pirmo mēnešu laikā. [..] Savukārt tiem, kuriem nav pieredzes vadīt kokvedēju un strādāt ar manipulatoru, ir jābrauc klātienē ar kādu no pieredzējušiem šoferiem, līdz tiek apgūtas profesionālās iemaņas, tai skaitā darbā ar manipulatoru."
Tāpat uzņēmums uzsver, ka "jaunais darbinieks pats neizvēlas, vai un kad darbu uzsākt patstāvīgi. Šī lēmuma pieņemšanā svarīgs ir pieredzējušā šofera, kas veic apmācības, vērtējums par profesionālajām iemaņām."
Tiesa, realitātē Egons darba pienākumus drīzāk apstāstīja, vēlāk apslima un kaut kur pazuda, bet pieredzējušu šoferi raidījuma aģents tā arī nesatika.
Jo vairāk vedīsi, jo vairāk pelnīsi
Šofera alga ir atkarīga no pārvestajiem koku kubikmetriem – jo vairāk aizvedīsi, jo vairāk nopelnīsi. No otras puses, ir ceļu satiksmes noteikumi un svara ierobežojumi. Par smagāku kravu var bargi sodīt.
Piemēram, "PATA" norādījumi ir šādi: 1) vedot "PATA" kravas, krauj maksimāli atļautās 52–54 tonnas, mazāk par 30 kubikmetriem nekrauj; 2) vedot "Latvijas Valsts mežu" kravas, krauj 51–52 tonnas, bet ne vairāk par 35 kubikmetriem. Igaunijas un Lietuvas reisiem nedrīkst kraut mazāk par 27–28 kubikmetriem, sodus šeit apmaksās uzņēmums, bet,
ja sodi par pārkrautu [smagāku] kravu būs Latvijā, šoferim tas būs jāmaksā pašam.
Latvijas likumi paredz, ka kravas auto pilnā masa nedrīkst pārsniegt 52 tonnas, sodi sākas, ja ir vairāk par 5%. Piemēram, ja kopējā masa pārsniedz 20%, šoferi var sodīt ar 140–180 eiro, bet pārvadātāju – ar 430–700 eiro. Vēl jāņem vērā arī slodze uz mašīnas asīm. Sodi arī par pārslodzi uz asīm ir bargi.
"PATA" gan neatbildēja uz raidījuma vēlāk uzdotu oficiālu jautājumu, vai tā ir laba apmaksas sistēma – paredzēt algas komponenti par kubiem, tādā veidā netieši stimulējot lielāku kravas masu.
Ne pārāk godīgi
Pārkrautas kravas ir ikdiena, atzīst uzrunātie dažādu uzņēmumu šoferi un kravu mērnieki dažādās Latvijas ostās.
"Ir tādi "Jubergi", uz tiem likumi laikam neattiecas," saka mērnieks Vecmīlgrāvī.
Līdzās strādāšanai "PATA" raidījuma aģents meklē darbu arī citās kompānijās un par algām, kravu pārkraušanu un sodiem iztaujā tādus uzņēmumus kā "Stiga RM", jau pieminēto SIA "Jubergs", "Krauzers", "ADLV", "Virši AG", "GMG Transports". Kopumā 15 dažādus uzņēmumus.
Tāpat ir uzņēmumi, kuri peļņas dēļ ir gatavi riskēt un strādāt ne pārāk godīgi. Piemēram, "Virši AG" ar likumu ievērošanu, šķiet, neaizraujas – kravas pilnas, uz svariem neskatās, un šoferi vēl lietojot sistēmas, kā atslēgt šofera darba laika uzskaiti mašīnā, lai var braukt, cik grib. Šīs firmas šoferītis arī lielās, cik lielas kravas spējis pavest:
"Šūpo tā normāli, normāli šūpo. [..] Spogulī to piekabi uzmet, uz vienu pusi ragi, uz otra pusi ragi. Labāk neskatīties."
Savukārt uzņēmumā "GMG Transports" par pārkraušanos vēl piemaksā un uzņēmuma īpašnieks Guntars Kalve pat iesaka, pa kuriem ceļiem labāk apbraukt policiju.
Brauc ar līkumu vai maksā "kukuli
Gandrīz visos uzņēmumos norāda, ka šoferi par policijas kontroles vietām ziņo čatos. Pēc šoferu nostāstiem, lietuviešu mašīnas darot tā: brauc kolonnā, pirmo mašīnu upurē jeb atdod policijai, bet visas pārējās pēc tam pārkrautas iet garām.
Jau pieminētā uzņēmuma "Virši AG" šoferītis arī stāsta, kā pie Ķekavas trāpījies policijas nagos un samaksājis "kukuli":
"Miedzu un miedzu. Knapi uz 500 sarunāju [..] Aizbraucu uz Ķekavu, noņēmu naudu, tad [..] iedevu viņiem pačku [paciņu] cigarešu tukšu.
Es prasu – cik jums tur? Kādu summu? 200, 500? Klusums. Nu, to otru, lielāko. [..] Samaksāju, un saimnieks [vēlāk] atdeva."
Savukārt uzņēmums "GMG Transports" sadarbojas ar uzņēmumu "Revosa", kura priekšnieks "aizbrauc ar tīkliņu pusgadā reizi, un tad viņi piever acis uz mūsu mašīnām [..] Viņš ir mednieks, viņš aizved meža gaļiņu, aizved kārtīgu dzērienu un iedod aploksni. Un viss. Tas "Revosas" Ginča pats ir bijušais policists, viņiem tur ir savi šifri un savi tie bazari."
Firmas "Revosas" īpašnieks ir Ģirts Vēsmiņš, bet kā prokūrists, proti, pārvaldnieks tajā darbojas Guntars Driņķis.
Cits šoferis savukārt izrāda, kā mašīnā atslēgt laika uzskaites sistēmu jeb tahogrāfa datus sagrozīt un pielāgot pēc vajadzības. Par to vairāk nākamajā "Aizliegtā paņēmiena" sērijā nākamnedēļ.
