Bez mammas palīdzības desmit gadus vecais Krišjānis tagad nevar ne paēst, ne nokāpt pa trepēm. Kūlenis batutā viņa dzīvi apmeta kājām gaisā.
"Es visu laiku metu kūleņus un salto. Un vienreiz uzlecu, uz pleciem nolaidos, un viss... Tā arī kakls... Aizgāju mājās dīvānā, nevarēju pakustēties," pastāstīja Krišjānis.
Mamma neatliekamo palīdzību sauca nekavējoties, un desmit minūšu laikā pie mājas jau stāvēja mediķu auto.
Krišjānis vairs nekustējās: "Tā arī slimnīcā visu nakti gulēju – vispār nevarēju pagriezties."
Par mata tiesu no nāves – tā tieši pateica ķirurgs, redzot sarautās kakla saites.
"Man palaimējās. Jo es varēju būt ratiņkrēslā vai nomiris. Man palaimējās," atzina zēns.
Viņa teikto papildināja mamma Krista Bramane: "Varianti bija ratiņkrēsls, nāve vai mūsu variants. Esam dzimuši laimes krekliņā. To arī dakteris teica."
Tagad trīs mēneši Krišjānim jāpavada smagajā Minervas ortozē. "Tagad man gultas režīms. Es nevaru staigāt, spārdīt bumbu. Šomēnes gultas režīms. Tad pārbaudīsim. Ja [kakla saites] nebūs sadzijušas, tad operācija jātaisa. Es gribēju futbolu spēlēt. Visu gadu gaidīju, kad varēšu peldēt," pastāstīja Krišjānis.
"Cik mēs neesam dzirdējuši, cik traumatiski batuti, [bet] mēs pirkām. Kad ar tevi tas notiek, tu saproti, ka vienā mirklī, vienā sekundē... Tagad mēs visu izvērtējam. Batutus es neiesaku," pauda Krista.
Pēc traumas ir izlemts arī batuta liktenis: "Lietosim citādāk. Raksim dziļāk, lai nav lēkājams. Liksim porolonu, lampiņas. Vakarā zvaigznes…"
"Mēs nepārdosim. Jo tad kādam citam tā var notikt. Bet uztaisīsim tā, ka var pa nakti skatīties zvaigznes un mēnesi," pastāstīja Krišjānis.
Krišjānis šovasar neskries ar četrkājaino draugu pa lauku.
Ģimene vēlējās publiski runāt par notikušo tikai tādēļ, lai citi vecāki aizdomātos par batutiem un traumām: "Pasargāt sevi un bērnu no tā, kam jāiet cauri. Tāpēc es izlēmu to visu publicēt. Katrs vecāks izvēlas pats. Tā bija arī mana izvēle. Es nesaku – nelietojiet. Bet divreiz pārdomāt. To gan es iesaku. Visu darīsim, lai Krišjāni uzceltu uz pekām. Lai var atkal spēlēt futbolu!"
Brīdī, kad Krišjāni ieveda Bērnu slimnīcā, tur bija vēl divi bērni ar traumām pēc lēkāšanas pa batutu. Viena meitenīte bija izkritusi cauri atsperēm un savainojusi kāju. Ārsti teikuši, ka katrs ceturtais bērns uz slimnīcu vasarā tiek atvests no batuta.
