Ceturtdien, 23. maijā, Administratīvā rajona tiesa sāka skatīt bijušā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča pieteikumu, kurā viņš apstrīdējis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas ("Jaunā Vienotība") pagājušā gada 2. novembrī parakstīto rīkojumu par viņa atstādināšanu no amata. Atsevišķos pārmetumos Bartaševičs vainu noveļ uz pašvaldības darbiniekiem vai domi kā deputātu kopumu. Sev vēlamus argumentus viņš atradis arī Saeimas Juridiskā biroja kritikā par likumprojektu, ar ko iecerēts atlaist Rēzeknes domi.
"Nebija pārkāpumu, kā to pasniedz ministre Bērziņa. Visas tās pretenzijas izklāstītas viņu rīkojumā. Mēs redzam tiesas izskatīšanas laikā, ka diezgan vājas pozīcijas, vismaz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem," sacīja Bartaševičs.
Par vienu no saviem pēdējiem sasniegumiem Bartaševičs uzskata uzcelto spa jeb rekreācijas centru.
"Tikai pateicoties manai pieredzei, 14 gadu pieredzei, mums izdevās to panākt un mēs to izdarījām. Par spīti mūsu valdības pārstāvjiem," sacīja bijušais mērs.
Spa uzbūvēts, bet finansējuma, ko samaksāt būvniekiem, nebija un joprojām nav. Šis ir viens no argumentiem, ar ko pretī Bartaševičam stājušies VARAM un Finanšu ministrijas pārstāvji. Viņu ieskatā, mērs pieļāvis vairākus pārkāpumus, kādēļ pašvaldība iedzīvojusies finanšu krīzē. Bažas esot arī par to, cik spējīga pašvaldība ir savu autonomo funkciju veikšanā, tostarp sociālās palīdzības sniegšanā.
Bartaševičs jau iepriekš Rēzeknes likstās vainojis valdību, Finanšu ministrijas nevēlēšanos sniegt aizdevumus. Tiesu atsevišķu pārkāpumu sakarā viņš cenšas pārliecināt, ka atbildība jānes nevis viņam, bet pašvaldības darbiniekiem vai visai domei kā deputātu kopumam.
"Lēmumus par budžeta pieņemšanu vai saistošo noteikumu pieņemšanu pieņem deputāti. Priekšsēdētājs arī piedalās lēmumu pieņemšanā, bet tas ir koleģiāls lēmums," sacīja Bartaševičs.
Rēzeknes domes atlaišanu, ko šodien 1. lasījumā skatīja Saeima, viņš neatbalsta, un savā lietā vēlas izmantot kritiku, ko par likumprojektu paudis Saeimas Juridiskais birojs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā vērtēja, ka tādējādi pieteicēji cenšas novērst uzmanību no atstādināšanas būtības. Vienlaikus arī Bartaševičs kritizēja – rīkojums nāca pirmais, bet papildu pārkāpumus atklāja vēlāk.
Pēc abu pušu uzklausīšanas tiesa lēma dot papildu laiku pierādījumu vākšanai saistībā ar līgumu ar SIA "Arčers" par papildu darbiem rekreācijas centram. Līgumu Bartaševičs bija parakstījis vienpersoniski, lai gan tas bija jāsaskaņo ar pašvaldības finanšu daļu un jāapstiprina domes sēdē.
Nākamā lietas izskatīšanas sēde plānota 25. septembrī.
KONTEKSTS:
Rēzekne pērn vasaras beigās nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu.
Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu 5 miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā.
Vēlāk gan pašvaldība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 3,5 miljoniem eiro, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju un virzītos uz aizdevumam nepieciešamo bezdeficīta budžetu.
