LPS priekšsēdis Gints Kaminskis akcentēja sarežģīto finanšu situāciju pašvaldībās – pēdējā pusgada laikā par to runāts vairāk nekā jebkad iepriekš un finanšu trūkums viennozīmīgi ietekmē ieguldījumus tieši attīstībā.
Pašvaldībām aizņemšanās kā iespējamais attīstības veicinātājs aizvien samazinās, līdz ar to jāvar aizņemties atbilstoši saviem investīciju plāniem. Ir noteikti prioritārie projekti, tomēr būtu jāatgriežas pie brīvprātības principa, vienlaikus palielinot arī aizņēmuma summu, pauda LPS priekšsēdis.
Tāpat viņš uzsvēra, ka sarunās joprojām ir svarīgi izskatīt vides jomas jautājumus, kuru īstenošanu drīzumā pārņems Klimata un enerģētikas ministrija, bet VARAM līdzdalība ir nepieciešama.
Izvērtēs aizņēmumu summas palielināšanu prioritārajiem projektiem
Sarunās par pašvaldību aizņemšanās iespējām nākamgad un turpmāk puses vienojās izvērtēt aizņēmumu summas palielināšanas iespējas pašvaldību prioritārajiem investīciju projektiem.
Vienlaikus pašvaldību aizņemšanas mērķus un nosacījumus izskatīs kontekstā ar valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam.
"Puses ir vienisprātis, ka nepieciešams paplašināt pašvaldību aizņemšanās iespējas ar papildu mērķiem valsts budžeta likumā, attiecīgi papildinot arī kritērijus un kārtību, kādā izvērtē pašvaldību investīciju projektu pieteikumus valsts budžeta aizdevuma saņemšanai," informēja LPS.
Tā, piemēram, paredzot arī sociālās infrastruktūras attīstību, informācijas tehnoloģiju infrastruktūras atjaunošanu un pilnveidi, kultūras un sporta infrastruktūras attīstību, tai skaitā bērnu un jauniešu sporta, aktīvās atpūtas infrastruktūras projektus, pašvaldības ēku energoefektivitātes pasākumus. Šobrīd atbilstoši normatīviem pašvaldības var pieteikties pirmskolas izglītības rindu mazināšanai vai iestādes infrastruktūras attīstīšanai, skolu tīkla sakārtošanai un ceļu būvniecībai.
Kaminskis aicināja VARAM sarunās ar Finanšu ministriju
atbalstīt LPS iniciatīvu atteikties no ierobežojumiem un noteiktiem mērķiem aizņēmumu saņemšanā, bet to piešķiršanā ņemt vērā pašvaldību attīstības plānus.
Veidos reģionālās attīstības fondu
Viens no būtiskiem sarunu jautājumiem bija investīciju programmas atjaunošana no 2025. gada. Diskusijās panākts atbalsts un kopīga vienošanās par pastāvīga (ikgadēja) nacionālā reģionālās attīstības fonda izveidi no 2025. gada ar minimālo finansējumu 75 miljoni eiro gadā.
Tā mērķis ir sniegt atbalstu pašvaldībām valstiski nozīmīgu reformu īstenošanai, tai skaitā 2025.–2026. gadā izglītības tīkla sakārtošanai.
Savukārt turpmākajos gados mērķdotācija varētu tikt novirzīta arī citām būtiskām reformām, prioritātēm. Finansējums pašvaldībai būtu 0,5–2 miljoni eiro gadā, Rīgas valstspilsētai – 5 miljoni eiro gadā.
Attīstīs vienotos apkalpošanas centrus
Tāpat puses pārrunāja turpmāko valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbību un paplašināšanu, vienlaikus nodrošinot valsts pakalpojumu pieejamību un palielinot adekvātu valsts finansējumu to darbības nodrošināšanai.
Puses vienojās, ka pašvaldību mērķdotācijai centru ieviešanai būtu jābūt motivējošākai, tāpēc izskatīs iespēju palielināt dotāciju ar 2025. gadu.
Vienlaikus pašvaldības līdz 2024. gada 3. ceturkšņa beigām sniegs priekšlikumus dotācijas apjoma palielināšanai. VARAM līdz šī gada 1. decembrim informēs LPS par esošās dotācijas apmēra ietvaros veikto pārskatīšanu centru tīkla darbībai nākamgad.
Turpmākiem gadiem dotācijas apjomu plānots veidot, ņemot vērā plānoto centru tīkla teritoriālo attīstību un iespēju palielināt kopējo dotācijas apjomu.
Tāpat puses bija vienisprātis, ka nepieciešams specifisks redzējums par centru attīstību Rīgas valsstpilsētā, kurā jau ir pieejami valsts pakalpojumu sniedzēji. Vienlaikus LPS aicina VARAM kopumā nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu valsts pārvaldes iestāžu ierēdņu attālināto konsultāciju sistēmu. Savukārt VARAM rosina pašvaldības pieteikties jaunu centru izveidei, ko finansēs ministrijas projekta ietvaros.
Nākamgad jāsāk ieviest līdzdalības budžets visās pašvaldībās
Viens no sarunas tematiem bija arī līdzdalības budžets, kas visām pašvaldībām jāsāk ieviest no 2025. gada. Lai līdzdalības budžetu varētu īstenot visās pašvaldībās Latvijā, ministrija veido atbalsta rīku jeb līdzdalības budžeta informācijas sistēmu, kas sniegs iespēju e-vidē visām pašvaldībām organizēt līdzdalības budžeta projektu ideju konkursus, savukārt iedzīvotājiem – gan piedalīties līdzdalības budžeta iniciatīvā, iesniedzot projektu ideju pieteikumus vai balsojot par projektu idejām, gan aplūkot citos līdzdalības budžeta projektu ideju konkursos iesniegtos teritorijas attīstības projektu īstenošanas piemērus.
Līdzdalības budžeta informācijas sistēmu plānots izstrādāt līdz 2024. gada beigām, lai pašvaldības līdzdalības budžetu varētu nodrošināt no 2025. gada 1. janvāra. Lai pašvaldības labāk sagatavotos sistēmas izmantošanai, VARAM līdz šā gada oktobra vidum organizēs praktisku semināru pašvaldībām par problēmjautājumiem līdzdalības budžeta ieviešanā un sistēmas izmantošanā.
Nepieciešama vienota IKT platforma
Pasākuma noslēgumā runāja par līdzfinansējumu pašvaldībām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) platformu uzturēšanai, kā arī nepieciešamību izvērtēt iespēju valsts pusē sakārtot datu ieguvi atbilstoši normatīviem par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju.
Pašvaldību rīcībā nav vienota koncepta (IKT platformas), kā organizēt informācijas apkopošanu, attēlošanu, uzkrāšanu, sadarbību ar blakus pašvaldībām, iestādēm un/vai uzņēmumiem u.tml. Dažās pašvaldībās ir koncepti, kas nodrošina daļu no minētā, bet lokāli un ierobežotā apjomā.
LPS uzskata, ka šo plānu izstrādi, aktualizēšanu, vienotu struktūru, sadarbību un citus jautājumus būtu ērtāk sagatavot un uzturēt aktualizētā stāvoklī, ja būtu pieejama vienota informācijas un komunikācijas tehnoloģiju platforma. VARAM iesaiste būtu nepieciešama gan šīs platformas koncepta izstrādē, gan finansējuma piesaistē, realizācijā, metodiskā darba koordinēšanā, skaidroja LPS.
Šajā jautājumā vides ministre piekrita viedoklim, ka civilās aizsardzības vienotas koplietošanas platformas izstrāde varētu būt viena no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma prioritātēm. Nepieciešama sadarbība starp pašvaldībām, Iekšlietu ministriju un Aizsardzības ministriju vienotas IKT platformas izveidē, ko LPS aktualizēs sarunās ar šīm ministrijām. VARAM izteica gatavību līdzdarboties IKT platformas arhitektūras izveidē.
