Konceptuālu atbalstu Rēzeknes domes atlaišanai pauda 51 deputāts, pret bija 17, atturējās 2. Par bija deputāti no "Jaunās Vienotības" un "Progresīvajiem", kā arī opozīcijā esošajām frakcijām – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta". Pret bija frakciju "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei!" deputāti. Atturējās pie frakcijām nepiederošais Andrejs Ceļapīters un "Progresīvo" deputāts Edgars Zelderis (abi bijuši pašvaldību mēri).
Zaļo un Zemnieku savienība par šo jautājumu nebalsoja.
Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz līdz 28. maijam.
ĪSUMĀ:
- Rēzeknes domes atlaišanas likumprojekts vēl jāskata divos lasījumos.
- Juridiskais birojs sniedzis negatīvu atzinumu, norādījis uz augstiem tiesvedības riskiem.
- Arī Saeimas debatēs atsevišķi deputāti apšaubīja domes atlaišanas pamatotību.
- Tikmēr VARAM uzsver – domes pārkāpumi ir regulāri un sistemātiski, ir pamats tās atlaišanai.
- Pašvaldību ministre aicināja Saeimas deputātus lemt pēc būtības, nevis "skaldīt matus".
- Domes atlaišanas gadījumā Rēzeknē plāno iecelt pagaidu administrāciju.
- Ārkārtas vēlēšanas Rēzeknē līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām neplāno rīkot.
Iepriekš gan bija indikācijas, ka Rēzeknes domes atlaišanai parlamentā varētu arī nepietikt balsu, jo likumprojektu neatbalstīja atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Likumprojektu kritizēja arī Saeimas Juridiskais birojs, kas sniedzis negatīvu atzinumu un norādījis uz augstiem tiesvedības riskiem domes atlaišanas gadījumā.
Turklāt pašā koalīcijā nav vienprātības, tomēr vakar pēcpusdienā noskaidrojās, ka balsis vismaz pirmajā lasījumā Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektam būšot, jo to atbalstīt lēma opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" frakcija.
Ministre: Neskaldīsim matus, bet lemsim pēc būtības
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") Saeimas debatēs norādīja, ka "jau kopš 2023. gada augusta ar pārsteidzošu regularitāti uzzinām par nesaimniecisku un savā ziņā pretvalstisku rīcību no Rēzeknes domes priekšsēdētāja un domes amatpersonu puses". Tas rezultējies gan ar kriminālprocesu, gan finanšu stabilizācijas procesu, gan domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča atlaišanu.
Bērziņa uzsvēra, ka pēc katras krīzes šķietamas atrisināšanas pašvaldība kā ar burvju mājienu rada jaunu krīzi, tā, piemēram, bija, nepieņemot laikā pašvaldības budžetu. Tā bijusi apzināta rīcība, tāpēc ministre nepiekrita pārmetumam, ka šāds pārkāpums vērtējams kā formāls.
Viņa aicināja neieslīgt juridiskā formālismā, bet gan vērtēt pieļauto pārkāpumu sistemātiskumu. Viņa arī mudināja atcerēties notikumus ārpus mūsu valsts robežām.
"Tā vietā, lai skaldītu matus un nevajadzīgi novilcinātu lēmuma pieņemšanu, mums sabiedrībai jāspēj parādīt, ka varam rīkoties izlēmīgi un pēc būtības.
Pārkāpumi bijuši regulāri, sistemātiski un būtiski," uzsvēra Bērziņa un detalizēti uzskaitīja Rēzeknes domes pieļautos pārkāpumus.
"Vērtējot, vai šobrīd ir pamats domes atlaišanai, ir būtiski akcentēt ne vien pārkāpumu formālo dabu, bet arī šādas rīcības iespējamās sekas. Dome ilgstoši pārkāpj normatīvos aktus, un valsts ir centusies ilgstoši sasniegt rezultātus," uzsvēra Bērziņa.
"Lai arī vēlāk pārkāpumi tiek novērsti, tas demonstrē, ka atkārtota un sistemātiska pienākumu neievērošana nav sodāma, ja vien to kādā laika periodā var novērst. Turklāt to dara, izmantojot citu valsts institūciju resursus un kapacitāti," viņa turpināja un aicināja deputātus rīkoties valstiski, atbalstot domes atlaišanu.
Juridisko pamatojumu Saeimas sēdē sniedza arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna ("Jaunā Vienotība"). "Novērst domes prettiesisko rīcību ir ne tikai likumdevēja tiesības, bet arī pienākums," aicinot atbalstīt domes atlaišanu, sacīja Paegļkalna.
Debatēs apšauba atlaišanas pamatotību
Savukārt deputāte Leila Rasima ("Progresīvie"), kura iepriekš kā deputāte strādāja Rēzeknes domē, norādīja –
zinot varas vertikāli šajā pašvaldībā, noteikumus Rēzeknē joprojām diktē un to praktiski vada atlaistais mērs Bartaševičs.
"Gan viņš, gan domes deputāti ir nolaiduši pilsētu līdz bankrota slieksnim," uzsvēra Rasima. "Bartaševičs uzskata, ka valstij ir pienākums piešķirt Rēzeknei arvien jaunus un jaunus kredītus. Nav arī noslēpums, ka viņa radiem pieder firma, kas dabū darbus caur pašvaldības iepirkumiem," turpināja Rasima.
Tikmēr "Progresīvo" frakcijas pārstāve Skaidrīte Ābrama atzina, ka nevar atbalstīt šo likumprojektu, jo nav labu argumentu un ir risks zaudēt Satversmes tiesā.
Arī Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Gunārs Kūtris pauda, ka ir jākonstatē pārkāpumi, lai varētu sodīt, nevis jālemj kategorijās "patīk–nepatīk".
"Domes jāatlaiž gadījumos, ja pašvaldība netiek galā ar savu funkciju izpildi. Es nedzirdēju no VARAM puses, kuras funkcijas pašvaldība Rēzeknē pašlaik nepilda,"
viņš minēja.
Savukārt opozīcijas deputāts Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") apliecināja, ka atbalstīs likumprojektu, redzot, ka koalīcijā pietrūkst balsu, taču "valstij ir jārīkojas izšķirīgi un dome nav rīkojusies kā gādīgs saimnieks".
Saeimas deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") pauda, ka "notiek pilnīga pretlikumība. Ja kādu cilvēku uzskata par nelojālu valstij, šādu cilvēku var saukt pie atbildības." Bet šīs frakcijas deputāts Edmunds Zivtiņš piebilda, ka šobrīd Rēzeknes dome ir lemtspējīga un nodrošina pašvaldības pienākumus un identiski pārkāpumi esot arī citviet, piemēram, Jēkabpilī. "Tā saucas politiskā korupcija, un par šiem jautājumiem nāksies kādam atbildēt agri vai vēlu," teica Zivtiņš.
Atlaišanas pamatotību apšaubīja arī pie frakcijām nepiedrošā Viktorija Pleškāne un opozicionāre no "Stabilitātei!" frakcijas Svetlana Čulkova. "Juridiskā biroja atzinumā viss ir rakstīts – nav konstatēts tiesiskais pamats domes atlaišanai. Vienīgais, kas var atlaist Rēzeknes domi, ir tās vēlētājs," teica Čulkova.
Plāno iecelt pagaidu administrāciju
Paredzēts, ka līdz ar domes atlaišanu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā iecels pagaidu administrāciju, kuru vadīs bijusī Uzņēmuma reģistra vadītāja, juriste Guna Puce, pirmā vietniece būs Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore, ekonomikas zinātņu doktore Iveta Mietule, bet otrais vietnieks – Augšdaugavas novada deputāts, pedagogs Jānis Belkovskis (Daugavpils novada partija). Viņiem būs tiesības savienot šos amatus ar esošo darbavietu.
Plānots, ka pagaidu administrācija darbosies līdz brīdim, kad uz pirmo sēdi sanāks nākamajās kārtējās pašvaldību vēlēšanās ievēlētā Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dome.
Pagaidu administrācijas darbību nodrošinās un finansēs no Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem, un administrācijas atalgojumu noteiks pēc analoģijas ar paredzēto atlīdzību domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam.
Ja Saeima likumprojektu atbalstīs visos trīs lasījumos, tas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Bez ārkārtas vēlēšanām
Vienlaikus Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja arī valdības virzītos un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos grozījumus Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, lai Rēzeknes atlaišanas gadījumā tur varētu nerīkot ārkārtas vēlēšanas.
Priekšlikumi likumprojektam jāiesniedz līdz 28. maijam, tas jāskata vēl divos lasījumos.
Patlaban likumā paredzēts, ka ārkārtas domes vēlēšanas nerīko, ja, atlaižot domi, līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām palikuši mazāk nekā 9 mēneši. Tā kā nākamās pašvaldību vēlēšanas paredzētas 2025. gada 7. jūnijā, VARAM aicinājusi pieļaut situācijas, kad pagaidu administrācija darbojas līdz kārtējām domes vēlēšanām arī tad, ja līdz tām palikuši vairāk nekā 9 mēneši.
Grozījumi likumā paredz, ka
Saeimai būtu tiesības katrā konkrētajā domes atlaišanas situācijā vērtēt, kāda būtu pareizākā un atbilstošākā kārtība domes funkciju izpildei –
jaunas domes ievēlēšana vai pagaidu administrācijas iecelšana –, ja līdz nākamajām kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 24 mēneši (puse sasaukuma), bet vairāk nekā 9 mēneši.
"Apvienotā saraksta" deputāts Māris Sprindžuks gan pauda, ka 24 mēneši ir pārāk ilgs laiks un tas turpmākajos lasījumos būtu jākoriģē, un Rēzeknes domes atlaišanas gadījumā tomēr būtu jārīko ārkārtas vēlēšanas. Arī "Latvija pirmajā vietā" frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers uzskata, ka Rēzeknē jārīko ārkārtas vēlēšanas, nevis jāieceļ pagaidu administrācija.
VARAM norādījusi, ka pagaidu administrācijas sastāvā esošie nozares profesionāļi ir piemērotākie un atbilstošākie nepieciešamo darbību veikšanai, lai sakārtotu finanšu situāciju Rēzeknē, ko radījusi esošā pašvaldības dome. Grozījumus likumā VARAM pamato arī ar to, ka iedzīvotājiem ir jānodrošina saprātīgs termiņš pienācīgi sagatavoties nākamajām pašvaldības domes vēlēšanām. Tāpat likumprojekts veicinās lietderīgu finanšu līdzekļu izlietošanu, norādījusi VARAM.
KONTEKSTS:
Rēzekne pērn vasaras beigās nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu.
Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu 5 miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā.
Vēlāk gan pašvaldība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 3,5 miljoniem eiro, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju, un apstiprināja sabalansētu budžetu. Pēc budžeta apstiprināšanas dome ievēlēja arī jaunu priekšsēdētāju – līdzšinējo mēra vietnieku Alekseju Stecu ("Kopā Latvijai").
Valdība 7. maijā akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu par smagā finansiālā situācijā nonākušās Rēzeknes domes atlaišanu, kā arī grozījumus Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, kas paredz Rēzeknē nevis rīkot ārkārtas vēlēšanas, bet gan līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā pilsētā iecelt pagaidu administrāciju.
