Mieriņa norādīja, ka koalīcijā varētu tikt panākta vienošanās atteikties no normas, kas paredz līdz 2029. gadam valstspilsētām apvienoties ar novadiem.
"Es domāju, ka par to varētu būt vienošanās. Gala vienošanās mums vēl nav. Par pārējām lietām mēs vēl diskutējam, tostarp arī par to, kādus uzlabojumus likumā iekļaut," pastāstīja Mieriņa.
Deputāti rosinājuši, piemēram, nodefinēt kritērijus, pēc kādiem novadus varētu sadalīt vai apvienot. Kā minēja Mieriņa, ir vairāki piedāvājumi un redzējumi, kā to izdarīt, tostarp nedefinējot izmērāmus kritērijus, bet gan vispārīgi nosakot, ka novadu var sadalīt, ja jaunizveidojamais novads spēj pastāvēt un pildīt visas funkcijas. Tāpat būtu svarīgi, lai cilvēkiem pēc attiecīgajām izmaiņām uzlabotos dzīves apstākļi.
Mieriņa noliedza, ka izmaiņas novadu reformas likumā būtu tēmētas uz kādiem konkrētiem novadiem.
KONTEKSTS:
Trīs gadus pēc novadu reformas un gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām aizvien skaļāk dzirdamas balsis, kas vēlas reformu pārskatīt. Priekšlikumu birums par novadu reformu gan politisku, gan ikdienā vērojamu pretenziju dēļ par iespējamām izmaiņām novadu sadalījumā sagaidāms pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atvēršanas Saeimā.
Gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan, piemēram, "Jaunās Vienotības" un "Progresīvo" frakcijas uzskata, ka jānostrādā vienam vai pat diviem domes sasaukumiem, lai izvērtētu reformas trūkumus. Pretējās domās ir "Apvienotais saraksts" un Zaļo un Zemnieku savienība, kas uzskata, ka tik ilgi gaidīt būtu liela kļūda.
Sākotnējais novadu reformas plāns paredzēja līdz pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā apvienot valstspilsētas un to novadu teritorijas, vēlāk apvienošanas termiņš pagarināts līdz 2029. gadam. Pret ieceri iebildušas vairākas pilsētas un novadi, tostarp Jelgava un Jelgavas novads, Liepāja un Dienvidkurzemes novads.
