Zāļu sieva Līga Reitere stāstīja, ka Jāņu zāles jādodas lasīt pēc iespējas neskartākās pļavās, jo šet augu daudzveidība ir vislielākā. Tieši šajā laikā daba ir pilna spēka, viss zied, un tas jāizmanto savā labā.
"Šobrīd es plūcu vīķus. Redz! Vanaga vīķis, un žoga vīķis, un šie ir debestiņi. Tie ir savvaļas zirņi, viņi ir ēdami augi. Garšīgi ziedi. Viņus var likt Jāņos pie salātiem, likt uz brīnummaizītēm. Garšo pēc zirņiem. Šie vanaga vīķi garšo pat pēc cukura zirņiem," viņa stāstīja.
Arī pinot Jāņu vainagu labāk priekšroku dot ārstnieciskajiem augiem, jo tas var līdzēt arī dažādām veselības likstām.
"Es šo esmu uzpinusi no kumelītēm. Lai labi smaržo, lai nesāp galva, lai nav dullums, kad dunduri lien virsū. Vainagā ir vērts ielikt kādu āboliņu, kādu rudzu puķīti, ielikt pelašķīti, margrietiņu, kādu vanaga vīķi. Var ielikt arī kādu labības vārpu, bet ne pārāk biezu, lai vainags nekļūtu pārāk smags," ieteica eksperte.
Vainagā nedrīkst likt indīgos un aizsargājamos augus.
"Es neliktu tur saules krēsliņu, kas ir līdzīgs vīgriezei. Neliktu iekšā kurpīti, uzpirkstīti, vai kādu delfīniju tikai tāpēc, ka viņa ir ļoti skaista," piebilda Reitere.
Arī suņu burkšķus vainagā likt neiesaka- tas gan saistīts ar parunām, kas vēstī, ka tās esot slinku puišu un slinku meitu zāles.
"Vībotnītes un suņu burkšķus tiešām iepina puišu vainagā, lai izceltu to viņa slinkumu un vērstu uzmanību uz to, ka vajag tālāk par sētu aiziet, ne tikai nekoptā sētā vien grozīties," skaidroja tradīciju pazinēja.
Kā apgalvoja zāļu sieva – vainagu Jāņos vajagot daudz. Tie var kalpot arī kā laba dāvana Jāņu mātei un Jāņu tēvam.
"Jāņu vainagus mēs varam izmantot veselībai! Tējai, vannai un nevis gaidīt veselu gadu, lai tos sadedzinātu uz ugunskuru. Lietosim to burvīgo Jāņu zāļu spēku jau gada laikā. Līgo!" izsaucās Reitere.
Vīriem vainagus pin sievas. Jauniem puišiem – jaunas meitas, kas uz tiem puišiem cerot. Stāsta zāļu sieva. Un, ja meita gribot puisim savu patikšanu izrādīt, tad vainagā varot iepīt sarkanu, vai baltu ziedu.
