Maksims ir desmit gadus vecs, Eiropas čempionātā piedalīsies U-13 grupā. Jau iepriekš ieguvis vairākus titulus, tostarp pasaules čempionātā.
Viņa pretinieks – ziņu vadītājs Jānis Geste – atzina, ka dambreti prot spēlēt. Pēdējā spēle gan bijusi pirms divām nedēļām, kad piedzīvots zaudējums.
Maksims plāno 12 gājienus uz priekšu.
Jānis Geste: Tev jau noteikti galvā ir ļoti daudz spēles stratēģijas, vai ne?"
Maksims: Jā.
Jānis Geste: Man galvā nav nevienas. Tas, manuprāt, ļoti labi raksturo mūsu pozīcijas.
Un spēles gaitu paredzēt atvieglo arī Jāņa jautājumi.
Jānis Geste: Kāpēc šeit ir tik daudz kauliņu? Man likās, ka ir mazāk.
Maksims: Ir divu veidu dambretes. 64 un 100 lauciņu. Tas ir simts.
Jānis: Drīkst izlaist gājienu?
Tik traki jau arī nav, Maksima mamma Diāna saka, ka pirmās spēles pusē varēja visādi notikt. Pirmie gājieni no Jāņa puses bijuši ļoti labi, bet šajā spēlē – viena kļūda, un esi zaudētājs. Bez žēlastības.
Maksims spēles laikā daudz nerunā, tikai velta vieglu smaidu pretiniekam. Pirmā spēle beidzas pēc vairāk nekā desmit minūtēm, un otrajā iet līdzīgi.
Maksima mamma stāsta, ka zēns katru dienu pavada aptuveni divas stundas pie dambretes galda, nometnē pat četras.
Tas ir viens no blakus uzdevumiem – parādīt citiem, ka dambrete ir aizraujoša.
"Skolā man neviens nespēlē, žēl ļoti. Es varētu ar viņiem starpbrīžos spēlēt," noteic Maksims.
Arī mamma Diāna norāda, ka jauniešu interese diemžēl ir maza. Bet Maksims jau lūkojas karjeru veidot ap dambretes galdu.
