Kā izkļūt no peldētājiem bīstamās pārrāvuma straumes jūrā?

Peldētājiem bīstamās pārrāvuma straumes Baltijas jūrā ir visai bieža parādība, tomēr prognozēt iepriekš, kur tās radīsies, nevar. Vienīgais faktors, pēc kā var spriest par augstu to veidošanās risku, ir stiprs vējš, kas pūš no jūras puses. Savukārt izkļūt no šādas straumes pašu spēkiem var, peldot paralēli krastam, nevis taisni uz krasta pusi, sarunā ar LSM.lv skaidroja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents, ģeoloģijas doktors Jānis Lapinskis.

Raksts portālā LSM.lv pirmo reizi publicēts 2023. gada 3. jūlijā.

Ģeologs norādīja, ka tā dēvētās zemūdens straumes precīzs nosaukums ir pārrāvuma straume. Viņš skaidroja, ka prognozēt vietu, kur un kad tās radīsies, ir gandrīz neiespējami, jo jūras krastā kā ļoti mainīgā vidē tās var attīstīties, pazust un izveidoties no jauna. Labvēlīgi apstākļi šādu pārrāvuma straumju attīstībai ir tad, ja, piemēram, pūš stiprs vējš no jūras puses. "Tad ir diezgan augsta varbūtība, un kopumā vajadzētu to ņemt vērā. Ja ir niecīgs vējš vai vējš pūš paralēli krastam vai no krasta, tad tādu straumju izveidošanās nav iespējama. Apmēram šādā līmenī to var prognozēt, bet ne konkrētāk," sacīja Lapinskis.

Proti, saprast, ka peldēties varētu būt riskanti, var tad, ja stiprāks vējš pūš no jūras puses.

Pārrāvuma straumes, lai arī ir iespējams saskatīt, ja ļoti pievērš uzmanību tam, kā kustas ūdens masa, tomēr nav tik acīmredzamas un uz to paļauties nevajadzētu, viņš teica, paskaidrojot:

"Tās var attīstīties ļoti strauji, – izveidoties jaunā vietā, kur tā tikko nav bijusi. Vajag būt krietni piesardzīgākam situācijā, kad ir stiprs jūras puses vējš."

Ģeologs norādīja, ka iepriekš ir bijuši gadījumi, kad šāda straume ievelk peldētājus, tomēr ne vienmēr to konstatē kā iemeslu, – cilvēks noslīkst, bet bieži vien tā arī neviens neuzzina, kāpēc tas noticis.

Viņš arī skaidroja, ka šādas straumes pie stipra jūras puses vēja nerodas viscaur krastam, bet gan pa posmiem, piemēram, ik pēc dažiem kilometriem vai ik pēc kilometra.

Vaicāts par labāko peldētāju rīcību šādos gadījumos, Lapinskis sacīja: "Ja straumē iekļūst un jūt, ka tā velk prom, nevajag peldēt pret straumi, bet paralēli krastam, nosacīti 90 grādu leņķī. Tādā veidā no tās var izkļūt ārā, jo parasti straume nav plata, tie var būt daži desmiti metru. Tas var būt labākais risinājums. Nevajadzētu mēģināt peldēt no visa spēka pret straumi, jo straumes ātrums var būt pietiekams, lai būtu lielāks, nekā cilvēks var papeldēt."

Kā izkļūt no pārrāvuma straumes
Kā izkļūt no pārrāvuma straumes

Šāda straume, ja tā ir izveidojusies, sākas pie pašas pludmales un stiepjas līdz trīs, četru vai varbūt pat piecu metru dziļumam. Ja seklākās vietās, piemēram, līdz celim, no straumes cilvēks var izbrist paša spēkiem, tad dziļumā tas var kļūt sarežģīti.

KONTEKSTS:

Aizvadītā nedēļas nogale bijusi traģiska pie Latvijas ūdenstilpēm, no kurām izcelti seši bojāgājušie, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti