"Mums atvērtā diskusijā jānonāk līdz tam, vai tie ir centralizētie eksāmeni, kas šobrīd ir 12. klasēm, vai mēs virzāmies uz to, ka tie ir eksāmeni, ko organizē augstskolas," sacīja Čakša.
Viņa gan atzina, ka Latvijā augstskolas "zināmā mērā ar nokavēšanos saņem studētgribētājus" salīdzinājumā ar pieeju citviet Eiropā un pasaulē. Tāpēc ar Latvijas Universitāti ir runāts par to, ka tā varētu sākt atlasi uzņemšanai agrāk, piemēram, martā, tādā gadījumā gala atzīme skolā nebūtu noteicošā.
Ministre gan norādīja, ka pašlaik vēl ir daudz jautājumu par to, kā šo varētu īstenot. "Šobrīd finanšu puse ir Izglītības ministrijas pusē, tad tas pārietu augstskolu pusē. Tad jāsaprot, kurš par to maksās, kādā veidā, un kas mums paliek skolas eksāmens un tad augstskolas eksāmens. Kad tika pieņemts lēmums atstāt vienu – centralizēto – eksāmenu, zināmā mērā sistēma vienkāršojās. Šobrīd tas prasīs pārmaiņas, tas noteikti nebūs jau nākamajā gadā," sacīja politiķe.
Kopumā gan Čakša uzskata, ka būtu jēgpilni mainīt esošo sistēmu, taču pirms tam jautājums ir jāizdiskutē visiem iesaistītajiem un pārmaiņām vajadzētu būt "saprātīgā laika posmā". Tas varētu notikt divu gadu laikā.
Tāpat viņa pastāstīja, ka centralizētie eksāmeni nākamgad būs agrāk nekā šogad. Piemēram, atlasē uz pedagoģijas studijām augstskolu pārbaudījumi varētu būt martā.
Augstskolās viedokļi atšķiras
Iepriekš Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš sacīja, ka esot jūtamas dažas vēsmas, ka centralizēto eksāmenu modelis Latvijā varētu mainīties. Atbalstu pārmaiņām paudis arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Tālis Juhna, norādot, ka pārbaudes testus augstskolās vajadzētu veikt jau pavasarī.
Savukārt Jelgavā esošās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes rektore Irina Arhipova šonedēļ nesteidzās atbalstīt ieceri: "Kad ieviesa centralizētos eksāmenus, tā doma bija un ir nodrošināt vienlīdzīgu iespēju visiem studējošajiem, stājoties dažādās augstskolās un studiju programmās, lai viņiem būtu vienādas tiesības."
Vienlaikus viņa atzina, ka augstskolas jau pašlaik rīko iestājpārbaudījumus, tiesa, tie ir jāsaskaņo ar Augstākās izglītības padomi.
"Tas uzliek ne tikai administratīvu slogu augstskolām, bet ir arī zināms negatīvs emocionālais fons vidusskolniekiem. Tāpēc, manuprāt, pirms sākt runāt par sistēmas maiņu, jāsaprot arī vidusskolēnu viedoklis, arī viņu vecāku viedoklis, cik tas viņiem būs emocionāli grūti," sacīja Arhipova.
