Narkoloģe: Latvijā jau pastāv narkotiku lietošanas dekriminalizācijai līdzīgi mehānismi

Vērtējot rosinājumu atteikties no kriminālatbildības par narkotiku lietošanu jauniešiem, Maksima norādīja, ka Latvijā jau ir mehānisms, kas ir dekriminalizācijas līmenī. "Gan esošie jaunie normatīvie akti, gan arī iepriekš esošie jau desmitiem gadu, kuri pievērsa uzmanību, ka cilvēkam jāvēršas pēc palīdzības. Ja tā nebūs, viņam bija administratīvais sods un dažādas citas lietas, bet viņu nesēdināja cietumā. Tas jau sen ir pastāvējis," zināja stāstīt narkoloģe.

Arī Veselības ministrija iepriekš skaidroja, ka Krimināllikums jau šobrīd no kriminālatbildības atbrīvo narkotiku lietotājus, kuri pārdozēšanas gadījumos meklē vai kuriem sniedz palīdzību.

Tiesa, narkoloģe uzsvēra, ka šī sistēma ir atdūrusies ārstnieciskā pakalpojuma nepieejamībā, kas savukārt saistīts ar sarūkošu finansējumu.

Tāpat pietrūkst atbalsta, kas sekotu pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas. "Principā visi šie jaunieši baidās, viņi baidās no visa. Jo viņiem nav nevienas drošas uzticības personas, kas viņus uzrunās un liks justies pieņemtiem, saprastiem, nebaidīties. Kāpēc arī šie "Open" centri darbojas? Jo viņi nebaidās, viņi iedrošina, pieņem, kādi viņi ir, un tad var iesaistīt viņus tālākā ķēdē. Un tur parādās dažādas problēmas. Mums ir multidisciplinārās komandas definējums, bet vai tas strādā, vai var apvienot visus šos spēkus. Grūti iet, jo atkal ir finansējuma jautājums," sacīja Maksima.

Problēmas rada arī vecāku informētības zemais līmenis. Savukārt narkologiem vajadzīgs laiks, lai izveidotu kontaktu ar jaunieti, bet vizītēm mēdz būt atvēlētas vien 15 minūtes.

Arī Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna uzsvēra nepieciešamību pēc plašākas atbalsta sistēmas narkotiku lietotājiem: "Šobrīd šķiet, ka vienkārši pateikt, ka kriminālatbildības nav – diez vai tas sasniegtu kādu mērķi, ko mēs vēlamies sasniegt. Problēma ir pārāk kompleksa, lai pateiktu, ka tieši kriminālatbildības esamība vai neesamība ir tas, kas visu atrisinās, un tad tas būs atrisināts, un mēs varēsim ar pārējām lietām vairs nenodarboties. Tā ir tikai ļoti, ļoti maza daļa no tās."

Attiecībā uz atbrīvošanu no kriminālatbildības Smiltēna bija piesardzīga, mudinot domāt par to, kā kriminālatbildību kā instrumentu varētu izmantot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai. Kā piemēru viņa minēja Igauniju, kur gadījumos, ja narkotiku lietošanā pieķertā persona piekrīt saņemt ārstniecību un rehabilitāciju, viņu nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības. Bet, ja pārtrauc ārstniecības kursu, tad gan atgriežas pie atbildības. Tas ir viens no iespējamiem ceļiem, pa kuru varētu iet arī Latvija; pašlaik gan varianti un viedokļi ir dažādi.

Tāpat Tieslietu ministrijas pārstāve zināja teikt, ka gadījumos, kad narkotikas lietojoši bērni mēdz izslīdēt cauri sociālajiem drošības sietiem, kriminālatbildības iestāšanās var būt brīdis, kad bērns pirmo reizi nonāk valsts fokusā. "Bet tam noteikti vajadzētu būt punktam, kad valsts iestādes saprot – kad bērns beidzot nonācis redzeslokā, ko tad tālāk viņam piedāvāt un vai patiešām tas pakalpojums ir viņam pieejams," sacīja Smiltēna.

KONTEKSTS:

Mediķi pēdējā laikā ceļ trauksmi par narkotiku pārdozēšanu jauniešu vidū. Skaitļi ir dramatiski – vismaz četri izsaukumi dienā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) saistīti ar narkotiku pārdozēšanu jauniešiem. Runa ir par pilnīgi visu Latvijas teritoriju, ne tikai Rīgas centru.

Saskaņā ar Veselības ministrijas aplēsēm dažu gadu laikā atkarību izraisošu vielu lietošana jauniešu vidū ir dubultojusies. Vismaz kādas narkotikas ir pamēģinājuši 27% 15–16 gadus veci Latvijas skolēni.

Premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") 8. jūlijā rezolūcijā uzdevusi divu nedēļu laikā sasaukt Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes un Bērnu lietu sadarbības padomes kopsēdi, lai piedāvātu rīcību narkotisko vielu atkarības risku novēršanai jauniešu vidē, risinot gan problēmu, gan tās cēloņus.

Tikmēr Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) kopā ar biedrību "OPEN Radošais centrs", kas strādā ar grūtībās nonākušiem jauniešiem, vērsusies pie valsts amatpersonām ar aicinājumu dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, lai novērstu nāves gadījumus pusaudžu un jauniešu vidē. Šāds solis pavērtu lielākas iespējas prevencijas pasākumiem, jo atkarīgās personas varētu drošāk runāt par savām problēmām, bet sabiedrībā samazinātos stigma pret šo iedzīvotāju grupu, jo narkotiku atkarība ir slimība. Šādu aicinājumu atbalsta arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), savukārt speciālistu domas par šo aicinājumu dalās.