ĪSUMĀ:
- Latvija aizsardzībā ieguldīs līdz 3% no iekšzemes kopprodukta.
- Kopumā noteiktas sešas galvenās attīstības prioritātes.
- Miera laika struktūras skaitlisko sastāvu palielinās līdz 31 000 aktīvā dienesta un 30 000 rezerves karavīru.
- Lieli ieguldījumi paredzēti arī izpētei, bet atbalstam Ukrainai – 0,25% no IKP.
- NBS attīstības plānā ir paredzēts ambiciozs iepirkumu klāsts.
- Daļa plāna ir slepena.
- Plāns apstiprina, ka pēdējos gados tiek pāriets no miera domāšanas uz skaidri zināmu rīcību apdraudējuma gadījumā, norāda ministrs.
- Tāpat tas parāda kopējo valdības vienprātību, ka drošība ir Latvijas prioritāte.
Aizsardzībā ieguldīs līdz 3% no IKP
"Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā ir fundamentāli mainījis drošības vidi Latvijā un Eiropā, un neapšaubāmi agresorvalsts Krievija turpinās būt nedemokrātiska un naidīgi noskaņota valsts – mums nav pamata domāt citādāk. Latvijai ir jābūt gatavai jebkuram scenārijam un tuvākajos gados mērķtiecīgi jāattīsta savas militārās spējas un infrastruktūra, kā arī jākāpina cilvēkresursi Nacionālajos bruņotajos spēkos. Svarīgs ir arī Latvijas atbalsts Ukrainas bruņotajiem spēkiem un pašmāju militārās industrijas attīstība," uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
Plānā ir paredzēts līdz 2027. gadam aizsardzībā ieguldīt līdz pat 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ņemot vērā jau šobrīd veiktos papildu ieguldījumus aizsardzībā, lai iegādātos pretgaisa aizsardzības sistēmas un stiprinātu austrumu robežu,
Latvija savā aizsardzībā faktiski jau 2023. gadā ieguldīja un arī šogad ieguldīs vairāk nekā 3% no iekšzemes kopprodukta.
Nacionālo bruņoto spēku spēju kontekstā attīstības plāns identificē sešas galvenās attīstības prioritātes, kas aptver sauszemes, gaisa un jūras vidi: 1) bruņoto spēku nodrošinājuma stiprināšana, 2) pretkuģu raķešu sistēmu iegāde, 3) pretgaisa aizsardzības sistēmu iegāde, 4) netiešās uguns atbalsts, iekļaujot HIMARS platformas un pašgājēja artilērijas sistēmu iegādi, 5) kājnieku kaujas mašīnu iegāde, 6) bezpilota lidaparātu sistēmu attīstīšana.
Lai garantētu Latvijas teritorijas un iedzīvotāju aizsardzību no pirmā centimetra un no pirmās sekundes, kā atsevišķa prioritāte ir izvirzīta austrumu robežas stiprināšana sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju, veidojot Baltijas aizsardzības līniju.
Tāpat būtisks elements plānā ir militārās infrastruktūras attīstība, īpaši militārā poligona "Sēlija" izveide, nodrošinot vietu Latvijas karavīru, tostarp Valsts aizsardzības dienesta karavīru, un sabiedroto spēku kaujas gatavības mācībām, un nodrošinot uzņemošās valsts atbalsta priekšnoteikumus.
Plānā paredzēts palielināt miera laika struktūras skaitlisko sastāvu līdz 31 tūkstotim aktīvā dienesta karavīru un 30 tūkstošiem rezerves karavīru.
Lai to sasniegtu, plānots kāpināt rekrutēšanu valsts aizsardzības dienestā, aktualizēt karavīru un zemessargu sociālās garantijas, kā arī palielināt karavīru atalgojumu, līdzsvarojot to ar darba tirgus tendencēm.
Lieli ieguldījumi izpētei, Ukrainai – 0,25% no IKP
Vienlaikus plānā pirmo reizi ir iekļauta sadaļa par ieguldījumiem izpētes un attīstības jomā. Turpmākajā attīstībā nozīmīga loma būs inovatīvo tehnoloģiju intensīvai izmantošanai. Kā prioritātes izpētes un attīstības jomā izvirzīta spēju stiprināšana kibervidē, tai skaitā ieviešot mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī autonomo sistēmu, nākamās paaudzes sakaru iekārtu, biotehnoloģiju, viedo materiālu, kvantu tehnoloģiju un kosmosā balstītu spēju ieviešana bruņotajos spēkos.
Nākamo četru gadu laikā izpētes un attīstības jomā plānots ieguldīt 32 miljonus eiro.
Ukrainas uzvarai karā pret Krieviju ir izšķiroša nozīme drošības, miera un stabilitātes nodrošināšanai Eiropā, tādēļ plāns paredz turpināt sniegt atbalstu Ukrainai. Kā galvenie atbalsta elementi ir noteikti Latvijas vadītā dronu koalīcijas darbība, munīcijas piegādes, Ukrainas karavīru apmācības un materiāltehnisko līdzekļu sniegšana. Atbalsta nodrošināšanai katru gadu plānots novirzīt 0,25% iekšzemes kopprodukta, kas šogad būs aptuveni 112 miljoni eiro.
Ambiciozi iepirkumu plāni
Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā ir paredzēts ambiciozs iepirkumu klāsts, ko plānots veikt paātrinātā procesā, tostarp iesaistot arī vietējo industriju valsts iepirkumos. Plānā pirmo reizi ir iekļautas Aizsardzības ministrijas izstrādātās vadlīnijas industrijai par lielākajām investīciju jomām turpmāko četru gadu laikā spēju un militārās infrastruktūras attīstībā un uzturēšanā.
Vadlīnijas paredz iespēju industrijai iesaistīties spēju attīstības projektos, identificējot piecas liela mēroga iegādes turpmāko četru gadu laikā, kurās ir iespēja iesaistīties ar piegādes drošības prasību izpildi. Tāpat ir paredzētas iespējas industrijai iesaistīties Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībā, iesaistoties nodrošinājuma, kaujas spēju un infrastruktūras attīstības iepirkumos. Papildus tiek paredzēts arī atbalsts inovāciju un tehnoloģiju attīstībai aizsardzības jomas vajadzībām.
Aizsardzības ministrijas izstrādātās vadlīnijas gan akcentē lielākos iepirkumu virzienus, gan sniedz priekšstatu par kopējo iepirkumu apjomu, jo tajās ir iekļauts 2025.–2028. gadā plānoto lielāko aizsardzības nozares iepirkumu saraksts kaujas atbalsta un nodrošinājuma jomā.
Daļa plāna – slepena
Valdības slēgtajā sēdē, kas otrdien, 23. jūlijā, ilga nepilnas piecas stundas, viens no tematiem bija Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns turpmākajiem 12 gadiem. Daļa no plāna ir slepena.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts") Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" stāstīja, ka pietiekami plaši sabiedrībai stāsta par tiem aizsardzības un drošības jautājumiem, par kuriem drīkst publiski stāstīt. Taču jāsaprot, ka visu nevar sabiedrībai stāstīt, it sevišķi par šādu plānu, kas tiek veidots, domājot 12 gadus uz priekšu un skar mūsu drošību un aizsardzību.
"Esmu piedalījies arī kādu laiku atpakaļ sanāksmē, kur dažas no NATO valstīm teica, ka gandrīz viss būtu sabiedrībai jāatklāj. Domāju, ka tas radītu pietiekami lielu ievainojamību, jo pretējā puse jau neguļ un pēc analītiskajām spējām spēj izanalizēt. Jā, daudzi teic, ka tāpat to visu var izlasīt publiskajā telpā, bet tomēr ir lietas, ko mēs darām un zinām, un par ko sabiedrība uzzinās pēc ļoti ilgiem gadiem.
Tādi ir šī brīža spēles noteikumi, un tādi ir visā pasaulē, ka mēs atklājam daudzas lietas, kad ir pagājuši pat 30, 50 gadi,"
teica Bergmanis.
No miera domāšanas līdz gatavībai apdraudējuma gadījumā
Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu, ievērojot militārās plānošanas procedūras, izstrādā Aizsardzības ministrija, balstoties uz Valsts aizsardzības koncepciju, Valsts aizsardzības operatīvo plānu un Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikumiem.
Plānu reizi četros gadus aktualizē un apstiprina Ministru kabinets. Ja nepieciešams, Aizsardzības ministrs sagatavo grozījumus plānā un iesniedz tos apstiprināšanai valdībai.
Attīstības plāns nosaka bruņoto spēku attīstības mērķus, attīstāmās spējas un rīcību ilgtermiņā, attīstības prioritātes, uzdevumus, izpildes termiņus, kā arī plānošanas un budžeta izstrādes savstarpējo sasaisti vidējā termiņā, kur attīstības mērķus, spējas un rīcību nosaka turpmākajiem 12 gadiem, bet attīstības prioritātes, uzdevumus, izpildes termiņus un budžetu – četriem gadiem.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") pauda – attīstības plāns apstiprina, ka pēdējos gados tiek pāriets no miera domāšanas uz skaidri zināmu rīcību un gatavību jebkuram scenārijam un apdraudējuma gadījumam.
Kopumā attīstības plānā ir 26 spējas, kas šo 12 gadu laikā ir jāievieš, taču jau šobrīd daudzas no tām lietām tiekot ieviestas un īstenotas.
Bruņoto spēku attīstības plāns ir ļoti nozīmīgs dokuments ar mērķi, lai mēs kā valsts būtu aizsargāti, spējīgi vērsties pret jebkādiem hibrīduzbrukumiem un turpināt sadarbību ar sabiedrotajiem.
"Tas ir tiešām nozīmīgs dokuments, kurā tiek definētas spējas, kas mums ir jāattīsta 12 gadu griezumā, bet tajā pašā laikā arī tuvākie gadi ir ļoti izšķiroši.
Mēs runājam par vairākām spējām, kas ir prioritāras – nodrošinājums, pretgaisa aizsardzība, krasta aizsardzība, arī kaujas mašīnas. Netiešais atbalsts šeit ir arī raķešu artilērija, riteņu artilērija, arī dronu tehnoloģijas, arī mūsu austrumu robežas aizsardzība un robežas stiprināšana. Ir virkne prioritāšu, ko esam nodefinējuši," stāstīja Sprūds.
Plāns parāda valdības vienprātību
Attīstības plānam ir arī publiskā daļa, ko sauc par "balto grāmatu", kurā var iepazīties ar konkrētiem plāniem, tostarp ir arī vadlīnijas militārajai industrijai, kuras spējas grib attīstīt, kāds ir pieejamais finansējums. Tādējādi arī industrijai ir iespējas pastiprināt mijiedarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Aizsardzības ministriju.
Aizsardzības ministrs norādīja, ka attīstības plāna īstenošana faktiski sākusies jau no šodienas, bet arī tuvākajos gados turpināsies darbs, lai stiprinātu un ieviestu visas noteiktās prioritātes un ieceres.
Tāpat viņš uzsvēra, ka NBS attīstības plāns atspoguļo ne tikai konkrētos soļus un rīcību, kā uzlabot drošību, bet arī parāda kopējo valdības vienprātību, ka drošība, tostarp sabiedrības drošība, ir Latvijas prioritāte, un ka drošībā ir jāturpina ieguldīt. Aizsardzības nozare aktīvi strādā pie tā, lai visi instrumenti un līdzekļi tiktu ieviesti – gan no spēju, gan no finansiālās puses.
