ĪSUMĀ:
- Iepriekš Rīga solīja atvēlēt ielu remontiem 35 miljonus eiro.
- Tagad paziņots – atvēlēts vēsturiski lielākais finansējums, bet tie ir 30 miljoni.
- Sākotnēji domes vadība neatrada laiku skaidrot ietaupījumu, vēlāk mērs norādīja – ir labākas cenas lielajos objektos.
- Konkursi paredz, ka ielu atjaunošanā izmantos būtiski labāku asfaltu un augstākas kvalitātes materiālus.
- Lētākajos līgumos savu nopelnu saskata opozīcija, kritizē vēlu darbu sākšanu.
- "Delnas" pārstāve: Nestāstīt pozitīvu ziņu par ietaupījumu - iespējams, komunikācijas kļūda.
Plānojot budžetu, ielu remontiem gribēja atvēlēt 35 miljonus eiro
Pēdējos gados Rīgas dome ielu remontiem piešķir arvien vairāk naudas. Pagājušajā gadā pašvaldība ceļu pārbūvei šogad paredzēja vairāk nekā 35 miljonus eiro.
Tik daudz naudas galvaspilsēta ielu remontiem nekad nav atvēlējusi.
Janvārī, prezentējot pašvaldības šī gada budžetu, summa bija nedaudz mazāka. Rīgas mērs Vilnis Ķirsis no "Jaunās Vienotības" toreiz žurnālistiem teica, ka prezentācijā redzama summa 34,6 miljoni eiro, "uz to mēs ejam. Tas nebūs viegls mērķis. Tas atkarīgs no daudziem faktoriem, tai skaitā arī no valdības aizņemšanās nosacījumiem, kas vēl nav Ministru kabinetā pieņemti, bet no tiem mēs esam ļoti atkarīgi."
Vēl maija nogalē domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks no "Jaunās Vienotības" teica, ka "mums ir paredzēti par 35 miljoniem eiro šādi remontdarbi, ka asfalts tiek nofrēzēts un ieklāts pilnīgi jauns".
Vēsturiski lielākās investīcijas – bet 30 miljoni eiro
Tiesa, pagājušajā nedēļā pašvaldība, informējot par šīgada ielu remontiem, tā starp citu minējusi, ka veltīs tiem 30 miljonus eiro, uzsverot, ka tās ir vēsturiski lielākās investīcijas.
Tā ir patiesība – šogad pašvaldība ceļiem atvēlēs 15 reizes vairāk naudas, nekā 2017. un 2018. gadā kopā.
Bet kāpēc ielu remontiem solītā summa pēkšņi sarukusi gandrīz par pieciem miljoniem eiro jeb par 15%? To galvaspilsētas vadība nesteidzas skaidrot, intervijai deleģējot Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāju Mārtiņu Vilemsonu, kurš paskaidroja – pašvaldība noslēgusi izdevīgākus līgumus, nekā prognozējusi.
Turklāt visi paredzētie darbi būšot izdarīti. Savukārt atlikušo summu pašvaldība vēlāk pārdalīšot budžeta grozījumos.
Jautāts, kāpēc mēram vai komitejas vadītājam Pulkam lūgto komentāru deleģēts sniegt komunikācijas nodaļas pārstāvis, Vilemsons atbildēja: "Aizņemtības dēļ. Viņiem diemžēl nebija laika sniegt komentāru par šo."
– Pat dažas minūtes nebija laika pateikt, kādā veidā ietaupījāt piecus miljonus eiro?
– Nu, amatpersonām ir dažādi pienākumi un diezgan daudz, ko darīt.
– Bet [ietaupīt] piecus miljonus – tas jau ir sasniegums, nedomājat? Vai jūs citādi domājat?
– Es šo nevēlētos komentēt.
Dažas stundas pēc intervijas Vilemsons rakstiski atvainojās, aizbildinoties, ka Rīgā notikušā rallija un citu pasākumu dēļ amatpersonām bijusi ļoti piesātināta diena.
Ķirsis tomēr skaidro ietaupījumu
Nākamajā dienā vērienīgo ietaupījumu Latvijas Radio steidza komentēt mērs Vilnis Ķirsis.
"Vakardien daudz kas bija. Jāskatās kalendārā. Rallijs notika un citas lietas. Ir ko norauties. Garlaicīgi nav. Jā, kaut kādā brīdī [ziņa par lūgumu sniegt komentāru] nonāca, bet man diena tiešām ir pilna," Ķirsis vispirms taisnojās.
Pašvaldībai izdevies ietaupīt naudu lielākajos ielu seguma pārbūves darbos, piemēram, Kārļa Ulmaņa gatves atjaunošanā – secināja mērs.
"Ļoti, ļoti veiksmīgi, ka ir sanācis ietaupīt. Tas, ko es runāju ar saviem kolēģiem no [Latvijas] Lielo pilsētu asociācijas, arī viņi norāda, ka šogad, atverot iepirkumus, ir jūtamas labākas cenas. Vienkārši situācija tirgū ir [tāda], ka [parādījusies] asāka konkurence," stāstīja Ķirsis.
Šogad Rīga gatavojas atjaunot gandrīz 40 asfaltētās ielas vairāk nekā 630 000 kvadrātmetru platībā. Daļa ir pērn plānotie darbi, ko pašvaldība nepaveica. Kopumā šogad galvaspilsētā asfaltu noklās aptuveni 80 standarta futbola laukumu platībā.
Papildus tam pašvaldība taisās atjaunot arī 90 grantētās ielas. Vismaz pēdējo gadu laikā galvaspilsētā tie būs vērienīgākie ielu remonti.
Atlikušos gandrīz piecus miljonus eiro dome ieguldīšot vēl citu ielu atjaunošanā.
Jautāts, vai rīdzinieki var sagaidīt vairāk atjaunotu ielu, nekā šogad kopumā paredzētas 128 ielas, Ķirsis sacīja: "Šobrīd vēl tā neņemos solīt, bet mēģināsim skatīties, jo laika ir diezgan maz, ko mēs vēl varam paspēt izdarīt līdz būvsezonas beigām."
Jautāts, kad būs pārdalīta tā nauda, viņš norādīja, ka "jebkurā gadījumā tā jau ir aizņemta nauda. Nav jau tā, ka viņa mums stāv un mēs viņu kaut kur pārvirzām.
Vienkārši, ja mēs esam iepirkuši to pašu apjomu, ko plānojām, lētāk, tad mēs Valsts kasē vienkārši mazāk aizņemamies.
Visdrīzāk kaut kad augustā, septembrī [naudu pārdalīsim], tad jau sapratīsim."
Ielu atjaunošanā izmantos būtiski labāku asfaltu un augstākas kvalitātes materiālus
"Pieci miljoni [eiro] ir pieci kilometri ļoti normāla ceļa, kura apakšā ir komunikācijas. Tāda kapitāla pārbūve," vērtēja biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" vadītājs Andris Bērziņš.
Viņš skaidroja, ka ievērojami lētākas izmaksas galvaspilsētai izdevies panākt, jo, iespējams, uzņēmumi strādniekiem nesamaksās visu naudu.
"Tur jau pats svarīgākais ir tas, ko pasūtītājs ieliek tajos projekta izejošajos datos. Ja tur tās prasības ir tādas drusku paplūdušas, tad var iegūt pat lielāku ieņēmumu pēc konkursiem, bet tikai tā problēma parādīsies, kad pēc gada, pusotra, diviem atkal būs kaut kas no jauna jātaisa," klāstīja Bērziņš.
"Pēdējā lieta, kas, teiksim, var būtiski ietekmēt šo procesu, – kā projektu uzrauga, kā strādā projektu vadītāji. Ja viņi ļoti precīzi, skrupulozi apskatās, vai viss ir izdarīts tā, kā vajag, tad, protams, nekādu ietaupījumu nevar radīt. Īstenībā man, no malas skatoties uz to, kā Vilnis Ķirsis strādā, man liekas simpātiska tā pieeja. Bet, kā zināt, velns vienmēr slēpjas detaļās," sacīja Bērziņš.
Šogad remontējamo ielu iepirkums Rīgā notika caurskatāmāk.
Seguma atjaunošanā izmantos būtiski labāku asfaltu un augstākas kvalitātes materiālus. Iepazīstoties ar iepirkuma detaļām, tādi secinājumi ir nozares ekspertam, kurš vēlējies palikt anonīms.
Uz katru objektu pretendējušas vidēji vairāk nekā četras būvfirmas, un tas ir optimāls rādītājs, norāda speciālists. Viņš uzskata, ka izmaiņas notikušas, pateicoties pērn notikušajam skandālam Satiksmes departamentā. Toreiz dienesta pārbaudē atklājās, ka ielu remontu sistēmā ir būtiskas nepilnības. Trūkumus konstatēja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Lētākajos līgumos savu nopelnu saskata opozīcija, kritizē vēlu darbu sākšanu
Lētāku līgumu slēgšanā savu nopelnu saskata opozīcijas frakcija "Progresīvie".
"Šobrīd šie visi notikumi ir radījuši tos apstākļus, ka šobrīd beidzot jābūt atklātiem, savlaicīgiem konkursiem uz ielu remontdarbiem," norādīja "Progresīvo" frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs.
"Tas nav normāli, ka šobrīd, jūlijā, mēs ceļam jautājumu par būvdarbiem un sāksim remontēt ielas, apmēram jūlija beigās, nu jau augustā. Uzskatu, ja to vēl darītu daudz savlaicīgāk, tad, iespējams, šo summu būtu iespējams samazināt ne tikai par pieciem miljoniem, [bet] iespējams, pat vairāk.
Līdz ar to es redzu, ka Rīgā nauda ir, ja ar to rīkojas saudzīgi," sacīja Kossovičs.
Ielu remontiem šogad atvēlētos 30 miljonus eiro pašvaldība var nepaspēt apgūt. Viens no iemesliem – atbildīgajam Ārtelpas un mobilitātes departamentam joprojām nav pilnvērtīga direktora.
Uz to norādīja apvienībā "Pilsēta cilvēkiem", vienlaikus cerot, ka Rīgai plānu šogad izdosies paveikt.
Iespējams, komunikācijas kļūda
Savukārt pašvaldības vērienīgo ietaupījumu atzinīgi vērtē Rīgas apkaimju aliansē, uzskatot, ka lielāko daļu no atlikušajiem gandrīz pieciem miljoniem eiro domei vajadzētu novirzīt ietvju atjaunošanai.
Tiesa, par sasniegumu pašvaldībai sevi gan vajadzēja paslavēt – uzskata aliansē. Līdzīgi domājot biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" juriste Krista Asmusa.
"Šis gadījums ir tāds piemērs tam, kā, atklāti sakot, nedaudz graut sabiedrības uzticību, nepietiekami komunicējot, neefektīvi komunicējot,
jo šķietami pozitīvais notikums – gandrīz 15% ietaupījums attiecībā uz ielu atjaunošanas izdevumiem. Tāda šaubu ēna tagad ir pārklājusi tādu it kā pozitīvu lietu," vērtēja Asmusa.
"Bet ļoti iespējams, ka vienkārši komunikācijas kļūda ir notikusi, varbūt dome iekšēji nav kaut kā šo ziņu saskaņojusi, kā to nodos sabiedrībai. Nekāda pamata tur aizdomām par kaut ko citu, ļoti iespējams, ka arī nav. Bet no sabiedrības viedokļa, protams, izskatās citādāk. Uzreiz rodas jautājumi," atzina Asmusa.
Pirms gada pašvaldība prognozēja, ka nākamgad ielu remontiem galvaspilsēta atvēlēs vēl lielāku naudu – vismaz 45 miljonus eiro.
Domes vadība toreiz teica – lai Rīgā ielas būtu labā stāvoklī, šāda summa ielu uzturēšanai būtu jānovirza vairākus gadus pēc kārtas.
