Valsts kancelejas direktora amats kļuva vakants pēc tam, kad saistībā ar pārkāpumiem bijušā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība")speciālo avioreisu lietā amatā pazemināja līdzšinējo Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Jauno Valsts kancelejas direktoru amatā ieceļ premjerministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu.
Kā norādīts lēmumprojektā par Kronberga pārcelšanu, premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") ir izvērtējusi Kronberga profesionālo pieredzi un kvalifikāciju un uzskata par lietderīgu viņa iecelšanu Valsts kancelejas direktora amatā. Kronbergam ir ilggadēja pieredze darbā valsts pārvaldē, zināšanas un pieredze tiesībpolitikas jautājumu risināšanā, liela kolektīva vadīšanā, personāla attīstīšanā, kā arī sadarbības, tai skaitā starptautiskās, veidošanā.
Tāpat ir saņemta zemkopības ministra un Kronberga piekrišana viņa kandidatūras virzīšanai Valsts kancelejas direktora amatam.
"Ir ļoti svarīgi, lai Valsts kanceleja nepaliek bez vadītāja ilgstoši. Šie pēdējie notikumi ir zināmā mērā valsts sekretāriem radījuši spriedzi. Tāpēc ir labi, ka mums ir cilvēks, kurš ir piekritis pieņemt šo amatu, un tiek turpināti tie darbi, kas ir birokrātijas mazināšana, un apjomīgi darbi, kas ir vairāku ministriju pārziņā šobrīd," sēdē pauda Siliņa.
Kronbergs, uzrunājot valdību, pateicās Siliņai par līdzšinējā darba novērtējumu un ministriem par iepriekšējo sadarbību.
"Mans izaicinājums ir būt nepārtrauktā attīstībā, un tas ir arī valsts pārvaldes izaicinājums," sacīja Kronbergs.
"Viena no prioritātēm būs atjaunot līdzšinējo sadarbību gan ar Darba devēju konfederāciju, gan ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, gan ar nevalstisko sektoru, Valsts kontroli, Konkurences padomi, lai šie iepriekš īstenotie jautājumi neeskalētos problēmās un mēs varētu laicīgi tos novērst," sēdē pauda Kronbergs.
Tikmēr zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda, ka par Kronbergu var teikt tikai to labāko: "Tas [Kronberga pārcelšana] ZM būs zaudējums, bet ļoti liels ieguvums valdībai, un tādējādi iegūs arī ZM. Zinu, ka viņš ļoti labi varēs pildīt savus pienākumus arī šeit, Valsts kancelejā."
Paredzēts, ka Kronbergs darbu Valsts kancelejas direktora amatā sāks ar šī gada 12. augustu.
Kronberga dzīvesgājuma apraksts liecina, ka viņš dzimis 1977. gada 6. novembrī Saldū. 1998. gadā viņš absolvējis Liepājas E. Melngaiļa mūzikas koledžu. 2002. gadā Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Sociālo zinātņu fakultātē ieguvis bakalaura grādu, bet 2006. gadā biznesa augstskolā "Turība" – profesionālo bakalaura grādu tiesību zinātnēs. 2011. gadā viņš "Turībā" ieguvis arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.
2007. gadā Kronbergs sācis darbu Tieslietu ministrijā kā Administratīvā departamenta Saimniecības nodaļas vadītājs, bet 2009. gadā kļuvis par Administratīvā departamenta direktoru. No 2014. līdz 2021. gadam Kronbergs bija Tieslietu ministrijas valsts sekretārs.
Kopš 2023. gada janvāra līdz iecelšanai Valsts kancelejas vadītāja amatā viņš bijis Zemkopības ministrijas valsts sekretārs.
No 2020. līdz 2023. gadam bijis arī AS "Rīgas siltums" padomes loceklis.
KONTEKSTS:
Valdība 9. jūlijā slēgtā sēdē nolēma pazemināt amatā Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski saistībā ar pārkāpumiem bijušā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") speciālo avioreisu lietā. Par to pēc valdības sēdes paziņoja premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). Citskovskim piedāvāts Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amats.
Tikmēr Citskovskis paziņoja, ka "pazemojošus piedāvājumus" nepieņems, līdz ar ko atteiksies arī no piedāvātā amata un pārsūdzēs valdības nolemto.
15. jūlijā Citskovskis paziņoja, ka pamet darbu Valsts kancelejā.
